Monthly Archives: April 2014
You are browsing the site archives by month.
Naudas funkcijas – maksāšanas līdzeklis

Šajā naudas funkcijas video – maksāšanas līdzeklis.

Nauda ir universāls maksāšanas līdzeklis, kas ievērojami atvieglo norēķinus. Ja naudas nebūtu, pircējiem un pārdevējiem nāktos mainīties ar dažādām precēm. Taču darījumu partneru vajadzības visticamāk atšķirsies. Nauda pilda maiņas līdzekļu funkciju ja visi ir ar mieru to pieņemt norēķinos. Tātad cilvēki uzticas monētām un papīra naudas zīmēm, kā maksāšanas līdzeklim. Naudas lietošana rada plašu izvēles brīvību lemt, ko un cik pirkt, kā arī ļauj izvēlēties darījumu partneri. Lats, tāpat kā pasaules lielās valūtas ASV dolārs un eiro, ir efektīvs maksāšanas līdzeklis. Tas ir stabils iedzīvotāju norēķinu veids Latvijā (tagad eiro). Taču eiro kā maksāšanas līdzeklis tiek izmantots valstīs, kur ir 165 reizes vairāk iedzīvotāji nekā Latvijā.

50 eiro banknote

Vienīgais oficiālais maksāšanas līdzeklis Latvijā, kopš 15. janvāra ir eiro. Apgrozībā ir 7 dažādu nominālu eiro banknotes, divu izlaidumu 5 eiro, kā arī 10, 20, 50, 100, 200 un 500 eiro. Četras svarīgākās 50 eiro drošības pazīmes: pretviltošanas josla, ūdenszīme, krāsu maiņas efekts un hologramma. Pretviltošanas josla ir redzama apskatot banknoti pret gaismu, tad ir redzama tumša līnija, kas iestrādāta banknotē, uz tās ir nominālvērtības skaitlis un vārds ”euro”. Ūdenszīme arī redzama apskatot banknoti pret gaismu, tad var ieraudzīt nominālvērtības skaitli un arhitektūras elementi. Krāsu maiņas efektu iespējams ieraudzīt pagrozot banknoti, tad tās nominālskailis 50 maina krāsu no violetas uz olīvzaļu, vai brūnu. Hologramma redzama banknotes priekšpusē, pagrozot to hologrammā pārmaiņus redzams skaitlis 50 un arhitektūras elementi. Arvien aplūkojiet naudu un pārliecinieties par tās īstumu, tā Jūs sevi pasargāsiet no viltojumiem.

Kādēļ valsts budžetu plāno vairākiem gadiem?

Katru gadu valsts apstiprina savu ieņēmumu un izdevumu plānu, jeb valsts budžetu. Kādēļ valsts budžetu plāno vairākiem gadiem:

Katru gadu valsts apstiprina savu ieņēmumu un izdevumu plānu, jeb valsts budžetu. Tajā nosaka valsts attīstības prioritātes un piešķir naudu to realizācijai. Taču lielākā daļa no lēmumiem ietekmē arī nākamo gadu budžetus. Tāpēc Latvijā ar fiskālās disciplīnas likumu ir ieviesta budžeta plānošana nākamajiem trīs gadiem. Tas darīts ar mērķi, lai veidotos pārredzami valsts ieņēmumi un tēriņi arī nākamajiem gadiem. Lemjot par daudzgadu budžetu, tiek izvēlētas prioritātes un noteikti budžeta deficīta un tautsaimniecības izaugsmes prognoze. Tādējādi jau tagad varam paredzēt cik liela ir fiskālā telpa, jeb budžeta papildu iespējas, kuras veidosies nākamajos gados.

Naudas funkcijas – uzkrāšanas līdzeklis

Video: Naudas funkcijas – uzkrāšanas līdzeklis.

Gudri ļaudis rūpējas par savu iztikšanu un labklājību arī nākotnē. Gan lielākiem pirkumiem, gan neparedzētiem gadījumiem, nepieciešams veidot uzkrājumus. Uzkrāt var gan mantas, gan naudu, mantas krāt var būt neparocīgi un riskanti. Vai automašīnas iegādei būtu prātīgi krāt, piemēram, televizorus? Naudas vērtību nosaka tas, cik daudz par to var nopirkt. Krājot mēs vēlamies, lai uzkrātais nezaudētu savu savu vērtību, taču cenu pieauguma, jeb inflācijas rezultātā naudas vērtība samazinās. Tādēļ, lai mazinātu inflācijas ietekmi un uzkrājumu vērtība pieaugtu, ir nepieciešams izvēlēties, kā naudu droši un izdevīgi ieguldīt. Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu noguldījumus veic eiro un latos, kā arī ASV dolāros un citās valūtās.