Monthly Archives: July 2014
You are browsing the site archives by month.
Latvijas īstermiņa parādzīmes izsole

2014. gada 11. jūnijā notika neliela īstermiņa parādzīmes izsole, kurā tika izsolīti Latvijas valsts īstermiņa vērtspapīri 12 miljonu eiro vērtībā. Pieprasījums pārsniedza piedāvājumu aptuveni četras reizes, kas ir pierasts šādām izsolēm. Maksimālā pieļaujamā procentu likme tika noteikta 0,40% apmērā, savukārt vidējā svērtā procentu likme sasniedza 0,188%, kas ir aptuveni vienā līmenī ar komercbanku piedāvātajiem fiksētajiem noguldījumiem (tomēr nedaudz izdevīgāk).

Šīs parādzīmes tika emitētas uz gadu, tātad tās tiks dzēstas 2015. gada 12. jūnijā. Izsolē piedalījās 5 dalībnieki, taču interesanti, ka izsolēs jau kopš 2013. gada 31. janvāra vienmēr piedalījušies tikai 4 vai 5 dalībnieki. Iespējams, tas saistāms ar procentu likmēm, kuras jau labu laiku nav nemaz tik izdevīgas, jo, piemēram, 2009. gadā vairākās izsolēs vidējā svērtā gada procentu likme sasniedza pat 13,5 procentus. Kopumā var teikt, ka parādzīmju izsoles parāda pašreizējo stāvokli valsts un starptautiskajā ekonomikā, un par laimi var teikt, ka pašreiz tas ir pat ļoti stabils.

Ar šīm un citām izsolēm, sākot ar tālo 2003. gadu, iespējams iepazīties NASDAQ OMX Baltijas fondu biržas mājaslapā.

Kā Krievijas ekonomikas lejupslīde ietekmē Latviju

Par Krievijas ārpolitiku var domāt, ko grib, taču viens nu ir skaidrs: tā negatīvi ietekmē Krievijas ekonomiku, turklāt ne tikai caur sankcijām, bet arī drastiski sarūkošajām investīcijām, kas liecina par baņķieru krītošo uzticību Krievijas finansiālajai un politiskajai stabilitātei. Diemžēl mūsu lielā kaimiņa rīcība ietekmē arī Latvijas ekonomiku. Par to, kā, lasiet tālāk.

Kā Krievijas ekonomiskā situācija ietekmē Latviju

Krievijas ekonomika pēdējā laikā ir daudz cietusi: ne tikai Soču olimpiskās spēles ir krietni samazinājušas valsts kasi, bet arī konflikts ar Ukrainu, kā arī, piemēram, nesenā lidmašīnas avārija virs robežas ar Ukrainu, liek Krievijas kā investīciju augsnes reputācijai satrunēt. Tieši Ukrainas konflikta un Krievijas ekonomiskās lejupslīdes dēļ Latvijas Banka ir samazinājusi IKP pieauguma prognozi par 0,7% (2014. gada 2. puse).

Krievija ir aktīva naftas eksportētāja, un tās pirktspēju ietekmē naftas cena, kas gan pēdējos gados ir tikai augusi. Krievijas ietekme uz Latvijas ekonomiku ir galvenokārt saistīta ar dabasgāzes importu, kas notiek tikai no Krievijas, kā arī ar eksporta tirgu, kas gan Krievijā ir samērā mazs, ierindojot Krieviju 3. vietā starp Igauniju un Vāciju. Pēc importēto preču vērtības Krievija ir 4. vietā.

Krievijas ietekmi tomēr nevar novērtēt par zemu, jo dabasgāzes piegādes traucējumi, piemēram, lai izraisītu politisku spiedienu, var radīt haosu rūpniecībā, apkures cenās, kā arī nozarēs, kurās nepieciešama dabasgāze. Tiesa gan, tādā gadījumā Latvijai ir paliels buferis, kas ļauj izmantot Inčukalna gāzes krātuves rezerves iekšējām vajadzībām, līdz tiek panākts ekonomiski saprātīgs risinājums gāzes ievešanai no citurienes.

Mākslinieks un viņa mūza

Stāsts par tautumeitu uz mūsu naudas zīmēm:

Latvijas valūtu līdz 2014. gadam, kad pievienojāmies eirozonai, bija lats. Lats tika radīts 1922. gadā, četrus gadus pēc tam, kad Latvija ieguva neatkarību. Par vispopulārāko monētu pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados kļuva sudraba pieclatnieks, uz kura bija attēlots jaunas sievietes profils. Tagad šis profils ir uz Latvijas viena un divu eiro monētām. Mēs viņu saucam par Mildu. 1929. gadā Latvijas valdības vīri pieņēma lēmumu laist klajā 5 latu monētu, uz kuras jābūt attēlotam sievietes profilam, kas simbolizē valsti un brīvību. Monētas dizainu uzticēja veidot Latvijas vērtspapīru spiestuves pārvaldniekam, grafiķim Rihardam Zariņam. 50 gadus vecā Zariņa uzmanību piesaistīja vērtspapīru spiestuves korektore Zelma Brauere. Viņai bija 20 gadu, viņa bija skaista, atturīga, nosvērta un ļoti atbildīga, bez dzimtās Zelma prata vēl sešas valodas. Viņš aicināja Zelmu kļūt par modeli saviem darbiem. Neviens vairs neatceras kādēļ sudraba pieclatnieks tautā ieguva Mildas vārdu. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Milda atgriezās uz naudaszīmēm. Gatavojoties ieviest eiro Latvijas cilvēki lēma, ka Mildai arī turpmāk jābūt uz naudaszīmēm.

Citadele overdrafts

Bankas Citadele overdrafts ir pieejams tikai uzņēmējiem. Privātpersonām Citadele piedāvā dažāda veida kredītkartes ar noteiktu kredītlimitu un virkni dažādu priekšrocību.

Overdarftam raksturīgā procentu maksa tikai par summu, kuru esat iztērējis ir pieejama arī kredītkartēm, turklāt bankās Citadele pieejamā kredītkaršu līnija American Express ir zināma plašajā pasaulē, taču tā nav vienīgā, jo banka piedāvā arī Mastercard un Visa kredītkarti, kuras sniedz virkni dažādu priekšrocību, ko algas kartei noformēts overdrafts nespētu sniegt.

Protams, ka kredītkartes darbības princips un noteikumi mazliet atšķiras no overdraft noteikumiem, taču kredītkartes noformēšana varētu būt vienkāršs un samērā drošs risinājums, ja ilgtermiņā vēlaties izvairīties no uztraukumiem, kas varētu rasties saskaroties ar finansiālām problēmām un līdzekļu trūkuma.

Kamēr kartes limitu netērējat, jums nav jāmaksā procentu maksa par aizdevumu, tas nozīmē to, ka šī nauda atrodas kartē, kā glābšanas riņķis brīdim, kurā tā būs patiešām noderīga. Citadele kredītkartēm, tiek piedāvāti arī bezprocentu kredīti – tas nozīmē, ka konkrētu dienu vai mēnešu skaitu lietojot kredītlimitu, jums ir jāatmaksā tikai summa ko esat iztērējis, nemaksājot bankas noteikto procentu likmi.

Kredītkaršu saņemšanas noteikumi ir atkarībā no kredītkartes veida, taču uz kādu no kartēm varat pretendēt tad, ja jūsu ikmēneša ienākumi ir vismaz 300 EUR pēc nodokļu nomaksas, kā arī esat vismaz 18 gadus vecs.

Kredītkartes

Kredītkarte ir viens no izplatītākajiem norēķinu karšu veidiem – otrs izplatītākais ir debetkarte. No debetkartes tā atšķiras ar to, ka, izmantojot kredītkarti, tu aizņemies naudu no bankas, kuru tev jāatdod vēlāk ar procentiem, bet debetkartēs iespējams rīkoties tikai ar jau iemaksātu naudu. Kredītkaršu standarta izmērs ir 85.60×53.96 milimetri. Četras lielākās kredītkaršu ražotājas ir MasterCard, Visa, American Express un Discover. Tās atšķiras ne tikai pēc nosaukuma — visām ir īpaši, pašām savi kredītnoteikumi.

Kredītkaršu vēsture ASV

Pirmo reizi vārds credit card tika lietots 1887. gadā Edvarda Belamija Kredītkartesutopiskajā novelē Looking Backward. Lai gan grāmatā kredītkartes funkcijas atšķīrās, tā itin veiksmīgi paredzēja nākotni, ka taustāmo naudu aizstās mazas plastikāta kartītes. Kopumā šis jēdziens grāmatā tika lietots vienpadsmit reizes. Pirmās īstās, neizdomātās kredītkartes parādijās 1958. gadā Kalifornijas štatā Amerikas Savienotajās Valstīs. Tās nosaukums bija BankAmericard. Vēlāk šī kompānija pārtapa par Visa, kura mūsdienās aptver 38.3 procentus no kredītkaršu tirgus ASV. Tiesa, kartes ar līdzīgu koncepciju bija pieejamas jau kopš 20. gadsimta sākuma. Agrīnās kredītkartes izcēlās ar ļoti uzmācīgām reklāmas kampaņām, izsūtot skrejlapas uz lielāko daļu mājokļu, kas vien tolaik bija ASV. Tā kā šīs reklāmas sasniedza arī dažādākās sabiedrības padibenes, var uzskatīt, ka sākotnēji tās nodarīja lielu ļaunumu, jo mudināja aizņemties cilvēkus ar maziem ienākumiem. 1970. gadā šāda veida reklāmas kampaņas tika aizliegtas ar likumu.

Kredītkartes ārpus ASV

Pirmās kredītkartes ārpus ASV parādijās 1966. gadā Lielbritānijā. Tās ražotāji bija Barclaycard. Tiesa, kredītkaršu iekļaušanās citās valstīs, kas nav ASV, Kanāda un Lielbritānija, bija ļoti sarežģīta, sakarā ar atšķirīgajiem naudas lietošanas paradumiem un banku kultūru. Bija jāgaida līdz deviņdesmitajiem gadiem, lai pasaulē kredītkartes sasniegtu tādu popularitātes līmeni kā šajās trīs jau iepriekš minētajās valstīs. Pat mūsdienās ir valstis kur tās nav sevišķi populāras, piemēram, Japāna. Lai gan lielākoties kredītkaršu veidi ir tie paši četri lielie, ir valstis kuras izveidojušas paši savas kredītkaršu rupnīcas. Kā Barclaycard Lielbritānijā un Bankcard Austrālijā.

Kredītkaršu ražotāji

  • MasterCard – viena no lielākajām kredītkaršu asociācijām. Radās 1966. gadā, bet tagadējo nosaukumu ieguva 1979. gadā. Līdz MasterCard vienīgo kredītkarti BankAmericard izdeva galvenā valsts banka, bet līdz ar MasterCard ienākšanu, to savā īpašumā pārņēma Visa. Rezultātā var uzskatīt, ka MasterCard veica apvērsumu kredītkaršu apritē.
  • Visa – turpinājums pirmajām kredītkartēm pasaulē BankAmericard un iespējams lielākā kredītkaršu kompānija Pasaulē. Tās aprozījums darījumos 2009. gadā sasniedza 4.4 triljonus dolāru
  • American Express – viens no lielākajiem brendiem pasaulē. Dažādus ar naudu saistītus pakalpojumus piedāvā jau kopš 19. gadsimta beigām, bet pirmās kredītkartes sāka piedāvāt tikai 20. gadsimta astoņdesmitajos gados.
  • Discover – ceturtais un, iespējams, vismazāk zināmais kredītkaršu veids. Apgrozībā ir kopš 1985. gada. Lai gan tai ir izdevīgāki kredītnoteikumi, tomēr tā pēdejos gados ir izcēlusies ar dažādām problēmām.
Overdrafts

Overdrafts ir īstermiņa aizdevums, kuru piešķir banka. Šis aizdevums tiek ieskaitīts bankas kontā, kurā jūs ik mēnesi saņemat savu darba algu, jo tieši no jūsu algas apmēra ir atkarīgs overdrafta lielums.

Overdraftu varētu raksturot, kā drošības spilvenu avārijas situācijā, jo jūs šo aizdevumu varat arī neizmantot, taču, ja gadās situācijā, kurā ar jūsu personīgajiem līdzekļiem nepietiek vai tie vienkārši ir beigušies, overdrafts varēs būt tās glābējs.

Jāatceras, ka Overdrafts ir īstermiņa aizdevums un tas tiks atmaksāts automātiski, brīdī, kad jūsu kontā tiks ieskaitīta ikmēneša alga, taču daudzas bankas piedāvā izvēlēties konkrētu mēneša datumu, kurā jūs vēlaties atmaksāt iztērēto aizdevuma daļu, kā arī maksāt procentus par iztērēto naudas summu.

Šī aizdevuma procentu likme, kā jau tas ierasts īstermiņa aizdevumu kategorijā, ir visai liela, jeb 17% līdz 25% gadā, taču tā ir jāmaksā tikai par to overdrafta summu, kuru esat iztērējis. Ja overdaftu jeb pieejamos papildus līdzekļus neesat tērējis, procenti par aizdevumu jums nav jāmaksā.

Noformējot overdraftu jums jārēķinās ar to, ka visi naudas līdzekļi, kas atrodas bankas kontā, kurā tiek ieskaitīta jūsu alga, kā arī jūsu līdzekļi citos šīs bankas kontos, darbojas, kā finanšu ķīla par šo aizdevumu, līdz ar to, bankai būs tiesības veikt pārskaitījumus jūsu overdrafta saistību segšanai.

Lai noformētu overdraftu:

  • Jums jādodas uz banku, kurā esat izlēmis šo aizdevumu noformēt un jāraksta iesniegums. Ja vēlaties noformēt overdraftu bankā, uz kuras kontu jums tiek pārskaitīta darba alga, jums būs nepieciešama pase, taču, ja vēlaties šo aizdevumu noformēt bankā, kurā algu nesaņemat jums būs nepieciešams bankas apstiprināts algas konta izraksts par pēdējiem 6 mēnešiem, kā arī informācija par esošajām kredītsaistībām un kredītvēsturi.
  • Noformējot overdraftu, banka ieturēs nelielu, vienreizēju komisijas maksu. Šīs maksas lielums ir atkarīgs no katras bankas, bet parasti tie ir 1% – 1,5% no overdrafta limita.
  • Overdrafta lielums parasti sasniedz no 1 līdz 4 mēnešalgām. Aizdevuma lielumu nosaka katras bankas kredītpolitika.

Kad overdrafts noformēts, jūs tā lielumu varat samazināt vai arī palielināt, ja to ļauj jūsu finansiālā situācija, turklāt no overdrafta, iespējams, arī atteikties, vēršoties ar iesniegumu, kādā no bankas filiālēm.

Overdrafta limits

Ņemiet vērā, ka pastāv riski, kuros banka var samazināt jums piešķirtā aizdevuma limitu vai lūgt to atdot priekšlaicīgi, tas var notikt tad, ja:

  • Mainot darbavietu, darba samaksa tiek, pārskaitīta uz citas bankas kontu.
  • Esat zaudējis darbu.
  • Darba samaksa ir ievērojami pazeminājusies.

Noformējot overdraftu jūs nodrošināties ar grantētu aizdevumu, par kura apmēru jūs esat informēts, turklāt jums ir jāatmaksā tikai tā daļa un procenti, kuru esat iztērējis – ja aizdevumu netērējat, par to arī nemaksājat.

Kas ir kvantitatīvi veicinoša monetāra politika?

Ekonomiski grūtos brīžos valstu centrālās bankas mēdz samazināt procentu likmes, par kurām aizdod naudu bankām. Lētāk aizņemoties bankas var lētāk aizdot naudu biznesam un tādējādi veicināt tautsaimniecības attīstību. Ja ar to nepietiek centrālās bankas komercbankām papildu naudu kreditēšanai var piedāvāt uzpērkot to rīcībā esošos vērtspapīrus, to sauc par kvantitatīvi veicinošu monetāro politiku. Šāda politika palīdz bankām saglabāt zemas procentu likmes ilgtermiņā. Valstij tas ir svarīgi, lai uzņēmējiem būtu pieeja kredītiem ekonomiski grūtos brīžos. Šādu politiku pārsvarā izmantojušas ASV, Lielbritānijas, Japānas un eirozonas valstis. Tiklīdz tautsaimniecība sāk atgūties centrālās bankas naudas piedāvājumu bankām samazina, jo pārāk liels naudas daudzums draud ar lielāku inflāciju.