Monthly Archives: August 2014
You are browsing the site archives by month.
Lielisks veids kā uzsākt savu biznesu

Uzņēmēji savu darbību sāk, vai nu iegādājoties, vai radot jaunu uzņēmumu. Nav noslēpums, ka lielākā daļa jauno uzņēmumu bankrotē pirmā gada laikā. Ir arī trešā iespēja – franšīzes pārņemšana. Tā ir izplatīta uzņēmējdarbības prakse, kurā jūs praktiski investējat uzņēmuma brendā, pretī saņemot dažādus ieguvumus. Piemēram, pārstāvot McDonalds, jūs iegūstat tiesības izmantot brendu (protams, ar ierobežojumiem), pieeju apmācībai, loģistikai un produktiem. Pats svarīgākais, protams, ir tas, ka jūs iegūstat arī biznesa modeli.

Tas nozīmē gan daudz mazākas sākuma izmaksas, gan lielāku iespēju kaut ko iegūt no investēšanas. Savukārt franšīzes īpašnieks saņem naudu par brenda un franšīzes izmantošanu – parasti kādus 10% no ienākumiem. Pazīstamākās franšīzes pasaulē ir Subway, McDonalds, Dunkin’ Donuts un citas. Izmaksas par franšīzes nodibināšanu, protams, ir atkarīgas no franšīzes tipa. Viena no populārākajām franšīzēm Latvijā ir Narvesen.

Veseli 4% darbavietu ASV ir nodrošināti ar franšīžu palīdzību. Tomēr – cik tad īsti efektīvas ir franšīzes? Kā vēsta TVNET, tikai 20% frančīzes uzņēmumu bankrotē pirmo divu gadu laikā. Tā ir iespēja gūt ienākumus, pamatojoties uz stabila brenda panākumiem. Savukārt ASV statistika ir drusku drūmāka. Business Insider vēsta, ka tikai 43% no franšīzēm “izdzīvo” vairāk par 3 gadiem. Protams, skaidrs ir viens – nav jākoncentrējas uz statistiku, bet to, kā uzlabot biznesu un veikt saprātīgas investīcijas.

Pircēji grib norēķināties ar santīmiem

EIROSantīmi un lati jau lēnām izplēn no atmiņas, taču daži vēl nav atbrīvojušies no vecās valūtas (vai nu sentimenta, vai aizmāršības dēļ), tādēļ tirgotāji palaikam pamana kādu, kas mēģina norēķināties ar santīmiem eiro centu vietā – tā vēsta ziņu portāls TVNET.

Zināms, ka kopš Latvija 2014. gadā pievienojās eirozonai, latus un santīmus varēja izmantot tirdzniecībā tikai līdz 14. janvārim, pie kam pārdevējiem bija liegts tos izdot. Savukārt bankām bija jāmaina valūta pēc oficiālā kursa līdz 2014. gada jūnijam. Pēcāk latus mūžīgi varēs samainīt Latvijas Bankā – ieskaitot jubilejas monētas, naudaszīmes un latus.

“Pētījuma” ietvaros tika apjautāti 3 uzņēmumu – ELVI, Maxima un Rimi – pārstāvji, no kuriem tikai Rimi pārstāvji atzina, ka vēl joprojām tiek dzirdēts par mēģinājumu norēķināties ar santīmiem. Tiesa, tie nekādā ziņā nav ļaunprātīgi – eiro centus tomēr ar Latvijas bijušo valūtu sajaukt ir ļoti viegli. Tāpat jāņem vērā, ka 5, 10, 20 un 50 santīmu monētas būtu ļoti grūti sajaukt ar attiecīgajām eirocentu monētām. Tikai 1 un 2 santīmi ir līdzīgi tagadējiem eiro centiem.

Cita starpā interesanti, cik daudz “jubilejas” vai “latu komplektu” ir palikuši kā suvenīrs un nu atdusas mājās. Vai tad, kad pienāks jauna finanšu krīze, Latvijas Banka tos vēl joprojām priecīgi mainīs pret eiro?

Latvijas valsts ilgtermiņa obligācijas izsole

Obligācijas jeb valsts parādzīmes ļauj valstij tikt pie līdzekļiem, izsolot parādus biržā. 2014. gada jūnijā notika diezgan vērienīga ilgtermiņa obligāciju izsole, kurā tika pārdotas Latvijas valsts obligācijas 16 miljonu eiro apmērā. 18. jūnija izsolē notika obligāciju izsole, kurā vairākcenu izsolē tika pārdotas 16000 obligācijas ar 1000 eiro nominālvērtību. Tai sekoja trīs mazākas izsoles, kurās visās kā vienā pieprasījums pārsniedza piedāvājumu. Ar šīm izsolēm iespējams iepazīties fondu biržas mājaslapā.

18. jūnija izsoles pieprasījums bija četras reizes lielāks par pieprasījumu, savukārt vidējā svērtā procentu likme bija 1,819%, kas krietni pārsniedz, piemēram, komercbanku piedāvātos ieguldījumu procentus. Redzams, ka peļņa no obligācijām nemaz nav tik liela, taču skaidrs, ka iegādājoties obligācijas ir daudz mazāks risks naudu zaudēt nekā, piemēram, ieguldot to investīciju fondos. Tās tomēr galvo tieši Latvijas valsts.

Ilgtermiņa obligācijas šajā gadījumā nozīmē to, ka to termiņš ir 5 gadi; līdzīgas izsoles notiek ik mēnesi, un tajās tiek pārdodas gan īstermiņa, gan ilgtermiņa parādu obligācijas. Izsolē piedalījās 5 dalībnieki, kuriem maksimālā apmierinātā gada peļņas likme bija 1,9%, kas to padara par visnotaļ izdevīgu piedāvājumu, ņemot vērā, ka komercbankas reti ļauj nopelnīt kaut pusi no tā. Cita lieta, ka šīs obligācijas parasti nepārdod privātpersonām, par ko liecina dalībnieku skaits.

SEB overdrafts

SEB overdrafts ir papildus līdzekļi jūsu bankas kontā, kurus, nepieciešamības gadījumā, jūs varat izmantot, pēc savām vajadzībām.

Ovedrafts ir īstermiņa aizdevums, kurš tiks atmaksāts no ikmēneša algas jeb ienākumiem jūsu bankas kontā, līdz ar to šo aizdevumu jūs varat izmantot vairākas, reizes, kad vien jums rodas tāda nepieciešamība.

Aizdevumam jeb overdraftam ir konkrēts limits, kurš jums tiek piešķirts, vadoties pēc jūsu ienākumiem. SEB Overdrafta limits tiek noteikts ne lielāks kā 50% apmērā no ikmēneša ienākumiem 6 mēnešu garumā, rēķinot summu pēc nodokļu nomaksas. SEB bankai šis limits ir no 150 EUR – 1500 EUR.

Ja konkrētā brīdī papildus līdzekļi nav nepieciešami un jūs tos neizmantojat, par tiem arī nav jāmaksā. Noformējot overdraftu, atšķirībā no cietiem aizdevumiem, jūs maksājat procentus tikai par to aizdevuma summu, kuru esat iztērējis.

Lai pieteiktos SEB overdraftam:

  • Jums jābūt sasniegušam 18 gadu vecumu.
  • Nepieciešams norēķinu konts SEB bankā ar regulāriem naudas ieskaitījumiem.
  • Kontā ik mēnesi jātiek ieskaitītiem vismaz 350 EUR (pēc nodokļu nomaksas)
  • Jābūt derīgai pasei.

SEB overdrafta gada procentu likmes, kas jāmaksā par faktiski izmantotu limitu, naudas summu ir atšķirīgas, atkarībā no tā, kad esat noslēdzis līgumu un kādus vēl bankas pakalpojumus izmantojat. Tās svārstās robežās no 21% – 26% gadā.

Kas ir eirovinjete?

Lai uzturētu ceļus braukšanas kārtībā, visai bieži nākas ieviest dažādus nodokļus, kas palīdzētu valstij ietaupīt līdzekļus braukšanas virsmu uzlabošanai, kas, savukārt, nozīmētu atvieglojumus valsts budžetam. Viens no variantiem, kas jau vairākus gadus veiksmīgi darbojas vairākās Eiropas Savienības valstīs, piemēram, Čehijā vai Lietuvā, ir ieviest eirovinjetes sistēmu, kas nodrošinātu valsts budžetu ar papildus līdzekļiem ceļu uzlabošanai.

Eirovinjete, vienkārši runājot, ir maksājums, kas paredz iekasēt autoceļu lietošanas nodevu transportlīdzekļiem un to sastāviem, kuru pilna masa ir lielāka par 12 000 kilogramiem. Tātad, šāda eirovinjete jāiegādājas tikai tad, ja personai pieder kravu pārvadāšanai paredzēts transportlīdzeklis, kura pilna masa ir lielāka par 12 000 kilogramiem. Cenas eirovinjetēm tiek piedēvētas atkarībā no transportlīdzekļa pilnas masas, asu skaita, dzinēju tipa un ilguma, kāds paredzēts atrasties uz Latvijas valsts ceļiem. Ir iespēja iegādāties vienas dienas, vienas nedēļas, viena mēneša un viena gada eirovinjetes. Eirovinjetes iegādes nepieciešamība Latvijā tika apstiprināta 2014.gada 1.jūlijā un to esamību vai neesamību uzraudzīs Latvijas Valsts policija.

Pašlaik eirovinjetes ir iespējams iegādāties vairākās degvielas uzpildes stacijās, piemēram, AS Virši-A, SIA Lukoil Baltija R, kā arī SIA Statoil Fuel&Retail Latvia un SIA Merkūrijs.

Šobrīd ieviestā eirovinjete ir visparastākā t.s. papīra vinjete, kas ir automašīnas logā ielīmējama uzlīme vai, piemēram, par vinjetes iegādi apliecinošs dokuments. Šīs sistēmas galvenā priekšrocība ir vienkāršība un ērtums, bet par lielāko nepilnību šai vinjetei tiek uzskatītas samērā lielās izgatavošanas un uzglabāšanas izmaksas. Tāpat der atcerēties, ka tieši papīra vinjetes ir visvieglāk viltojamas.

Šī maksājuma galvenais mērķis ir iegūt līdzekļus Latvijas ceļu attīstībai, kā arī loģistikas sakārtošanai. Balstoties uz Satiksmes ministrijas provizoriskajiem datiem, plānots, ka ar eirovinjetes palīdzību 2014.gadā izdosies iegūt ieņēmumus 4,27 miljonu apmērā, 2015.gadā plānots iegūt 11,38 miljonus eiro, savukārt 2016.gadā plānotie ieņēmumi no eirovinjetēm varētu būt 15,65 miljonu eiro apmērā.

Vidējie studenta mēneša izdevumi

Banku augstskolas izstrādātā, pēc Swedbank iniciatīvas ierosinātā pētījumā noteikts, ka vidējais studentu ikmēneša izdevumu apmērs varētu būt 456 eiro. Laikā, kad vidējā izmaksātā pensija ir 264 eiro, tas liekas nedaudz pārsteidzīgi, taču kopumā ticami. Vidējie studentu ienākumi esot 248 eiro, savukārt lielākie izdevumi esot par pārtiku un pakalpojumiem. Jāatgādina, ka vidējā darba alga Latvijā ir 716 eiro (2014. gads).

Kas veido studentu izdevumus?

Visvairāk studenti tērē par pārtiku un pakalpojumiem (kopā 74% no izdevumiem), bet par nepārtikas jeb higiēnas, labklājības u.c. veidu precēm studenti tērē pārējo naudu. Vistaupīgākie ir studenti, kas spēj sabalansēt veģetārās un gaļas maltītes, savukārt visvairāk pārtikai tērē gaļēdāji. Citos jautājumos pētījums ir skops, piemēram, nav mēģināts noteikt, cik daudz studenti tērē izklaidei.

Studentu ienākumi

Studentu vidējie ienākumi esot 248 eiro, kas rada 208 eiro iztrūkumu. Katram to sedz cits – valsts stipendija, studējošā kredīts, vecāku palīdzība, kā arī “haltūras” jeb neoficiāls darbs. Jāsecina vismaz viens – studenti ir nabadzīgi, jo pelna zem iztikas minimuma (2013. gadā 252 eiro mēnesī), bet tērē krietni virs tā. To gan var attaisnot arī ar citām, piemēram, augstākās izglītības izmaksām.

Starp citu, kādu laiku rakstā bija rakstīts, ka vidējie izdevumi varētu būt 456,78 eiro, kas gan laikam ir bijusi drukas kļūda, taču zīmīgā skaitļu secība liek vismaz aizdomāties par to, cik aktuāls šāds aprēķins vispār var būt.