Monthly Archives: October 2014
You are browsing the site archives by month.
Birža

Pēc Finanšu un tirgus kapitāla komisijas (FKTK) definīcijas, birža ir vieta, kurā tiek pārdoti un pirkti vērtspapīri, preces, valūta, kā arī atvasinātie finanšu instrumenti. Parasti ar vārdu ‘birža’ saprot fondu biržu, kurā var tirgoties ar kotējošajiem vērtspapīriem. Latvijā vienīgā fondu birža ir AS ”NASDAQ OMX Riga”, kurā Latvijas ieguldītāji var tirgoties ar vērtspapīriem no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Latvijā birža darbojas kopš 1995. gada – kādreiz tā bija Rīgas fondu birža, līdz nesen tā tika iekļauta lielākajā pasaules biržu grupā – NASDAQ.

Biržas darbības pamatprincipi

Biržas ir veids, kādā lieli uzņēmumi piesaista investīcijas. Mazākiem uzņēmumiem piemērotākas ir alternatīvās biržas. Galvenais ieguvums uzņēmumiem ir papildus līdzekļu piesaiste attīstībai. No bankām piesaistāmajam finansējumam ir robežas, turklāt bankas nav ieinteresētas uzņēmuma panākumos, jo tās vairāk interesē aizdevuma atgūšana. Savukārt investori uzņemas tādu pašu risku kā uzņēmēji. Akciju pārdošana uzliek uzņēmumam mazākas saistības nekā bankas izsniegts aizdevums.

Biržā iekļautiem uzņēmumiem ir pienākums sniegt informāciju par savu darbību: gada pārskati, veidi, kā izmaiņas uzņēmumā var ietekmēt tā nākotni, u.t.t. Latvijā biržu darbību uzrauga FKTK. Lai gan “uz papīra” visiem akcionāriem ir jābūt vienādi informētiem, parasti tā nav. Par to liecina biržu cenas, kas tiek veidota, vadoties pēc pieprasījuma un piedāvājuma, svārstības tieši pirms laika, kurā uzņēmumi paziņo par nākotnes plāniem. Tas ir, daži akcionāri zina vairāk, kā citi, tādēļ steidz pārdot akcijas, pirms uzņēmums nāk klajā ar sliktām ziņām – un otrādāk.

Piedalīšanās biržā

Lai piedalītos biržā, jādodas uz kādu ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestādi (banku), kur tiks atvērts vērtspapīru konts, kuru var izmantot darījumu veikšanai biržā. Piedalīties biržā var ikviens, kurš sasniedzis 18 gadu vecumu un var noslēgt līgumu vai nu ar brokeru sabiedrību, vai kredītiestādi. Lai piedalītos ārvalstu biržā, jāuzmeklē cits brokeris, jo, piemēram, piedaloties Rīgas biržā, varat pirkt tikai to uzņēmumu akcijas, kas kotējas tajā.

Maksātnespēja

Jaunas automašīnas vai mājokļa iegāde bieži vien nevar norisināties bez bankas vai kādas kredītiestādes iesaistes. Respektīvi, ja ir vēlme iegādāties jaunu automašīnu vai, piemēram, privātmāju, taču bankas kontā uzskatāmi redzams, ka līdzekļi ir ierobežoti vai nepietiekami, privātpersonas un juridiskas personas parasti vēršas pie kādas no kredītiestādēm, lai iegūtu aizdevumu kārotās preces iegādei.

Diemžēl mūsdienās neviens nav pasargāts no labi apmaksāta darba pazaudēšanas un nereti populārais kredītiestāžu sauklis „Aizņemies tagad – atmaksā vēlāk!” nestrādā. Pašreizējos apstākļos, vienas dienas laikā pie durvīm var klauvēt atklāsme, ka paņemto aizdevumu atmaksāt neizdosies. Tādos gadījumos gan privātpersonas, gan juridiskas personas parasti lemj par labu maksātnespējas procesa uzsākšanai, jo kredītiestāde nav vecmāmiņa, kas atteiksies pieņemt naudu – banku un citu kredītiestāžu ieskatos ir aizdoto naudu atgūt, lai gūtu peļņu.

Maksātnespēja jeb, kā tautas valodā to mēdz dēvēt – bankrots, ir ar tiesas spriedumu noteikts parādnieka stāvoklis, kad maksātnespējas subjekts dažādu apstākļu dēļ nevar veikt parādu saistību izpildi. Vienkārši runājot, maksātnespējas process paredz parādu un dažādu kredītsaistību dzēšanu, atbrīvojot parādnieku no parādsaistībām jeb konkrētajam parādniekam nav jāatgriež iepriekš no bankas saņemtais aizņēmums. Sākotnēji maksātnespēja tika piemērota tikai juridiskām personām, taču no 2012.gada 18.oktobra, pamatojoties uz pašreizējajiem likumiem, maksātnespēja var tikt piešķirta arī fiziskām personām jeb privātpersonām.

Maksātnespēju regulē t.s. maksātnespējas likums, kurš stājies spēkā 2008.gada 1.janvārī. Tas nosaka ne tikai kārtību, kādā šī maksātnespēja tiek piešķirta, bet arī likuma darbības jomas un pienākumus, kādi veicami, lai maksātnespējas process tiktu oficiāli uzsākts. Lai gan likuma pamatmērķis ir aizsargāt kreditoru intereses parādnieka maksātnespējas gadījumā, šis likums arī veicina parādnieka maksātspējas atjaunošanu. Šis likums attiecas tikai uz fiziskām personām un tām juridiskajām personām, kuras nav kredītiestādes – kredītiestāžu maksātnespēju regulē cits likums. Maksātnespēja tiek reģistrēta maksātnespējas reģistrā un parādnieku saraksts ir visiem pieejams, savukārt Lursoft datubāzē ir iespēja atrast informāciju par uzņēmumiem un privātpersonām, kuras oficiāli skaitās kā maksātnespējīgas.

Neatkarīgi no tā, vai plānots iegādāties televizoru vai, piemēram, privātmāju, svarīgi atcerēties – aizņemies atbildīgi, rūpīgi izvērtējot savas iespējas apmaksāt aizdevumu.

Bankas

Bankas (šajā rakstā runa būs par komercbankām) ir finanšu institūcijas, kas piesaista naudas līdzekļus (noguldījumus) un tos izmanto, lai izsniegtu kredītus – protams, šaurā banku darbības izpratnē. Bankas nav mūsdienām raksturīgs fenomens – jau 14. gadsimtā Itālijā pastāvēja bankām līdzīgas lietas. Pats vārds ir radies no itāļu ‘banco’ – galds, kas vedina domāt uz banku izcelsmi no valūtas maiņas veicēju galdiem. Tāpat arī grieķu valodā τραπέζι ir ‘galds’, bet ‘τράπεζα’nozīmē banka, kas atkal runā par labu šai hipotēzei.

Īsa banku vēsture

Sākumā noguldījumu funkcija bankām bija galvenā, par kuru banka pieprasīja glabāšanas naudu. Pēcāk bankas sāka izsniegt arī aizdevumus, tādējādi iesaistoties arī ‘aktīvajā’ finanšu darbības pusē. Laika gaitā bankas kļuva tik uzticamas, ka pat vērtības zīmes – apstiprinājumus, ka bankā glabājas tik un tik līdzekļu, dārgumu vai kā cita – sāka uzskatīt par vērtību mēru. Ap 14.-15. gs. parādījās arī ‘žirobankas’, kas nodarbojās ar bezskaidras naudas pārvedumiem gan valstīs, gan starpvalstu ietvaros.

Ar bankām saistāma arī vienotas valūtas sistēmas rašanās. Kad 1694. gadā Anglijā bija nepieciešams lērums līdzekļu, lai sāktu veidot spēcīgu floti, valsts aizņēmās 1.2 miljonus mārciņu no baņķieriem, kuri sadalīja naudu parādzīmēs, no kurām arī veidojās vienota naudas sistēma. Banknotes jebkurā laikā varēja apmainīt pret zeltu, līdz vēlāk tas tika atcelts, pasaulei lēnām virzoties uz nenodrošinātas naudas principu reizē ar Niksona lēmumu vairs nebalstīt ASV dolārus ar zeltu (1971. gads).

Bankas Latvijā

Latvijā darbojas divpakāpju banku sistēma, kas nozīmē, ka ir viena Centrālā Banka, kas izdod valūtu un nosaka valsts monetāro politiku, kā arī nodrošina starpbanku maksājumus un apkopo Latvijas finanšu tirgus statistiku. Tā ir nekomerciāla banka; Latvijā ir arī pārdesmit komerciālo banku, kas sniedz pakalpojumus gan juridiskām, gan fiziskām personām. Latvijas bankas ir atkopušās no t.s. “krīzes gadiem”, un pašlaik, lai gan daļēji bija vainojamas pie finanšu krīzes, atkal bauda apgrozījuma pieaugumu.

DNB overdrafts

DNB overdrafts ir pieejams tikai uzņēmumiem, apgrozāmo līdzekļu finansēšanai. Lai gan privātpersonām DNB overdrafts nav pieejams, DNB banka piedāvā dažāda veida aizdevumus, tai skaitā arī kredītkartes, kas pēc darbības principa ir tuvu stāvošas overdrafta darbības principiem.

Overdrafts ir kredītlimits, ko daudzas bankas izvēlas piešķirt atkarībā no klienta ikmēneša ienākumu lieluma. Parasti overdrafts tiek segts no ikmēneša ienākumiem, vai jebkura cita veida naudas iemaksām cilvēka algas kontā. Overdraftam atšķirībā no daudziem citiem īstermiņa aizdevumiem, procentu maksa ir jāmaksā tikai par to naudas summu, kuru esat iztērējis.

Tā kā DNB banka nepiedāvā piešķirt overdraftu privātpersonām, šīs bankas produktu klāstā ir labi izstrādāti un vilinoši kredītkaršu piedāvājumi, kas daudziem šķitīs pat ļoti izdevīgi.

DNB piedāvājumā ir divu veidu kredītkartes – Mastercard Standard un Mastercard Gold.

Mastercard Standard piedāvā saņemt aizdevumu, papildus līdzekļus līdz pat 7000 EUR vai līdz 300% no neto mēnešalgas, taču nepārsniedzot 7000 EUR robežu. Vienreiz noformējot šo aizdevumu iespējams izmantot vairākkārt jeb katru reizi, kad jums nepieciešami papildus līdzekļi. Kredītkartes lietošanas noteikumi piedāvā arī bezprocentu kredītu, kas nozīmē, ka jūs līdz pat 45 dienām varēsiet tērēt jums piešķirtos līdzekļus, par to nemaksājot procentu maksājumus.

Pirms Mastercard Standard vai Gold, noformēšanas, noteikti vajadzētu pārliecināties vai gada procentu maksājumi atbilst jums vēlamajiem, jo tie mēdz būt visai augsti.