Monthly Archives: November 2014
You are browsing the site archives by month.
SEB Dinamo karte

SEB banka klientu ērtībai ir ieviesusi bezskaidras naudas norēķinus arēnā ‘’Rīga’’. Turpmāk norēķinoties par pirkumiem ar Dinamo karti, izmanto ērto un ērto bezkontakta norēķinu sistēmu. Pavisam vienkārši, pieliec savu maksājumu karti pie apmaksas termināļa un samaksa ir paveikta. Tomēr tavai drošībai viena bezkontakta maksājuma limits ir 14 eiro, ja pirkuma summa pārsniedz 14 eiro, sistēma lūgs ievadīt pin kodu. Atceries, ka savu bezkontakta Dinamo karti vari izmantot arī kā ierasts, norēķinoties veikalā, iepērkoties internetā un veicot darījumus bankomātā.

Uzzini vairāk: http://www.seb.lv/dinamo

Bankas Latvijā

Banka ir kredītiestāde, kas sniedz finanšu pakalpojumus. Latvijā ir divpakāpju banku sistēma, kas sastāv no divām komponentēm. Viena no tām – Centrālā banka, kas bieži tiek dēvēta arī par Emisijas banku, savukārt otra komponente ir komercbankas.

Galvenā no iestādēm, kas atbild par visu finanšu sistēmu valstī, ir Latvijas Centrālā banka, saukta arī par Latvijas Banku. Tā ir neatkarīga iestāde, kuras galvenie uzdevumi ir noteikt un īstenot monetāro politiku, pārvaldīt ārvalstu valūtas un zelta rezerves, kā arī emitēt skaidro naudu un apkopo valsts finanšu statistiku. Latvijas Banka savu darbību oficiāli uzsāka 1922.gada 7.septembrī. Komercbanku galvenie uzdevumi ir, pirmkārt, veikt pasīvās operācijas, piemēram, naudas līdzekļu piesaiste, otrkārt, aktīvās operācijas, kas iedalās kredītu izsniegšanā, vērtspapīru ieguldīšanā, kā arī spekulācijās ar valūtu. Par populārākajiem komercbanku pakalpojumiem parasti tiek dēvēti naudas aizdevumi, savukārt otrajā vietā ierindojas bezskaidras naudas darījumi.

Latvijas komercbankas regulē Latvijas Komercbanku asociācija, kurā uz brīvprātības principa apvienojas Latvijā reģistrētās komercbankas un ārzemju banku filiāles. Šī asociācija ir dibināta neilgi pēc Latvijas valsts atjaunošanas – 1992.gada 23.jūlijā, un tiek uzskatīta par vienu no vecākajām uzņēmēju organizācijām Latvijā.

Balstoties uz statistikas datiem, kas papildināti 2014.gada 31.martā un kuri iegūstami Latvijas Komercbanku asociācijas mājaslapā, Latvijā pašlaik ir 27 aktīvas komercbankas, kur 17 ir Latvijā bāzētas komercbankas, savukārt 10 – ārzemju banku filiāles Latvijā. Popularitātes ziņā vispopulārākā komercbanka 2014.gada pirmajā ceturksnī ir „Swedbank”, kuras peļņa bija 29,369 miljoni eiro. Otrajā vietā ar 18,543 miljonu lielu peļņu ierindojas „Rietumu banka”, bet godpilno trešo vietu šajā topā ieņem „ABLV Bank”, kuras peļņa pirmajā 2014.gada ceturksnī sasniegusi 16,571 miljonu eiro.

Gadskārtu monēta

Latvijas Banka 2014. gada 12. novembrī, izlaiž sudraba kolekcijas monētu “Gadskārtu monēta”, kura stāsta par latviešu etnogrāfiskajām un folkloras tradīcijām.

Latvijas Banka izlaiž jaunu 5 eiro sudraba kolekcijas monētu, ‘’Gadskārtu monētu’’. Stāstu par latviešu etnogrāfijas un folkloras tradīcijām. Lai arī mākslinieka Arvīda Priedītes veidotie gadskārtas raksturojošie tēli un simboli ir vēsturiski, tiem joprojām ir saikne ar gadalaikiem cieši piesaistīto latviešu dzīves ritmu. Monētas aversā redzama saule, ap kuru sakārtoti četriem gadalaikiem raksturīgie lauku darbu veicēji. Gar monētas malu izvietoti visu gadalaiku noslēdzošie mēnešu senie nosaukumi. Savukārt monētas reversā attēlots tradicionālais latviešu istabas rotājums, kartupelis ar tajā saspraustiem salmiem, bet ap to latviešu gadskārtu ieražas raksturojošie tēli un gadskārtu nosaukumi. Monētas veidotāji sagaida, ka iedzīvotāji labprāt izvēlēsies to dāvināt viens otram gan svētkos, gan citos dzīves gadījumos. Monētas ģipša veidolu veidojusi tēlniece Ligita Branckeviča, tā izkalta Nīderlandes naudas kaltuvē.

Latvijas televīzija: Iznāk “Gadskārtu monēta”

Veselības apdrošināšana

Veselības apdrošināšana ir apdrošināšanas veids, kas apdrošina pret saslimšanu vai citu veidu, kā tiek negatīvi ietekmēta cilvēka veselība, sedzot ārstēšanās izdevumus. Latvijā gan ir bijuši plāni ieviest obligāto veselības apdrošināšanu, taču pašlaik privātpersonām to piedāvā viens vai divi apdrošinātāji visā Latvijā, ja neskaita apdrošinātājus, kas piedāvā kolektīvus līgumus (t.i., uzņēmumiem). Lielā daļā Eiropas valstu ir obligātā veselības apdrošināšana, savukārt citur tā ir “obligāti brīvprātīga”, t.i., obligāta tikai iedzīvotājiem, kuru ienākumi nesasniedz noteiktu līmeni.

Veselības apdrošināšanas pamatprincipi

Veselības apdrošināšana

Veselības apdrošināšanas princips ir vienkāršs: samaksājot mazāku naudu, iespējams izvairīties no lielāka riska. Kopējā samaksa ir nedaudz lielāka par vidējo “projektēto” jeb paredzamo samaksu, tādēļ apdrošinātāji var pelnīt. Veselības apdrošināšanas pieeja lielā daļā valstu ir atšķirīga. Piemēram, ASV daļa iedzīvotāju (it sevišķi pēc t.s. “Obamacare” ieviešanas) saņem valsts nodrošinātu apdrošināšanu, savukārt citi apdrošinās paši vai arī tiek apdrošināti darbavietā – tur apdrošināti ir gandrīz 90 procenti iedzīvotāju.

Veselības apdrošināšana Latvijā

Jau vairāk kā 10 gadus Latvijā risinās runas par valsts veselības apdrošināšanas politiku. Bija paredzēts 2014. gada jūlijā sākt obligāto veselības apdrošināšanu, kurai tiktu novirzīti 3,65% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa – procenti, kas pirmīt nonāca valsts kasē. Diemžēl vai par laimi, likumprojekts netika atbalstsīts, galvenokārt pretrunu dēļ: tas noteica, ka cilvēkiem, kas saņem mazāk par minimālo algu, būtu jāveic 28 eiro līdzmaksājums mēnesī, lai kvalificētos valsts nodrošinātai medicīniskajai aprūpei. Pēc dažu aprēķiniem, tas varētu “izmest” no sistēmas kādus 100 000 iedzīvotāju.

Skaidrs, ka likumprojekts vēršas pret nodokļu nemaksātājiem, taču ir grūti iedomāties, kādēļ cilvēkiem ar mazākiem ienākumiem, bet kuri atrodas knapi virs trūkuma sliekšņa (piemēram, ģimenē, kur vīrs strādā gadījuma darbus, bet sieva saņem minimālo algu), būtu jāatsaka veselības apdrošināšana. Likumprojekts bija īstens brāķis, tādēļ tagad vienīgā iespēja apdrošināt veselību ir vai nu vienā apdrošināšanas kompānijā, kas piedāvā privātpersonu veselības apdrošināšanu, vai arī cerēt, ka darbadevējs apdrošinās jūs (kas, kā jau zināms, notiek ļoti, ļoti reti).

Privātpersonu maksātnespēja

Tad, kad cilvēkus pārņem nepārvaram vēlme iegādāties kaut ko, kas cenā krietni pārsniedz summu, kuru viņi šai precei var atvēlēt, nereti tiek lemts par labu kādai kredītiestādei, kura var nepieciešamo summu „aizdot” uz sev izdevīgiem naudas atgriešanas noteikumiem. Neatkarīgi no tā, vai tā ir komercbanka vai, piemēram, kāda kredītiestāde, kas labprāt izsniedz t.s. „ātros kredītus”, nauda summa, kas tika aizlienēta, konkrētā laika periodā noteikti ir jāatdod.

Nauda

Jāsaka, ka bieži vien fiziskas personas mēdz aizņemties neatbildīgi un neizvērtē savas reālās iespējas kredītu atmaksāt. Gadījumos, kad saprasts, ka līdzekļu kredīta apmaksai nav, ir iespēja uzsākt fiziskas personas maksātnespējas procesu jeb oficiāli bankrotēt. Šādā gadījumā, privātpersona tiek pasludināta par maksātnespējīgu un no bankas aizlienētā summa vairs nav jāatdod. Tas ir vienīgais likumā paredzētais veids, kā izkļūt no milzīga parādu loka un turpināt ikdienas ierasto dzīvi jau bez parādsaistībām. Saprotams, viss nav tik vienkārši un maksātnespējas procesu parasti uzsāk ar tiesas palīdzību, kas nozīmē virkni papīru, kas jāizpilda pirms privātpersona var tikt oficiāli atzīta par maksātnespējīgu.

Lai gan Maksātnespējas likums stājies spēkā no 2008.gada 1.janvāra, privātpersonu maksātnespējas process ir salīdzinoši nesen ieviests jauninājums, kas paredz iespēju par maksātnespējīgu tikt atzītai ne tikai juridiskai, bet arī fiziskai personai. Par pirmo maksātnespējīgo privātpersonu tika atzīta kāda sieviete 2012.gada 18.oktobrī. Šis datums par nozīmīgu kļuvis tieši šī iemesla dēļ, jo sākot ar to, aizvien biežāk par maksātnespējīgām tiek atzītas tieši privātpersonas, ar tiesas lēmumu atbrīvojot tās no parādsaistībām, kuras netika dzēstas saistību dzēšanas procedūras laikā.

Pamatojoties uz Uzņēmuma reģistrā iegūstamajiem statistikas datiem, laika posmā no 2012.gada 18.oktobra līdz 2014.gada 16.jūlijam, par maksātnespējīgām atzītas 118 fiziskas personas jeb privātpersonas, kā arī statistiski – vīriešu kārtas pārstāvji ir tie, kuri par maksātnespējīgiem tiek atzīti biežāk, nekā sievietes. Informāciju par maksātnespējīgām fiziskajām personām ir iespēja atrast maksātnespējas reģistrā, kas brīvi pieejams jebkuram interesentam.