Monthly Archives: February 2015
You are browsing the site archives by month.
Kā top eiro?

Eiro banknotēm visās eirozonas valstīs ir vienots dizains, vispirms tika izstrādāti kopējie noteikumi, papīra naudas nominālvērtības, banknošu izmēri, izmantojamais papīrs. Banknotes parasti izgatavo ar lielāku nominālvērtību kā monētas, jo papīra naudaszīmēs var iestrādāt sarežģītākus pretviltošanas elementus. Banknošu dizainu izvēlējās eirozonas valstīs organizētā aptaujā, sabiedrības izvēlētais mākslinieks, sadarbībā ar tipogrāfiju speciālistiem, izstrādāja banknošu dizainu vissīkākajās detaļās, jo banknošu ražošana ir tehnoloģiski sarežģīts process, kas prasa augstu drošības līmeni.

Eirozonā tikai Eiropas Centrālajai Bankai ir tiesības lemt par banknošu dizainu un atļaut laist apgrozībā naudaszīmes, bet katras eirozonas valsts centrālā banka pasūta savai tautsaimniecībai nepieciešamo naudas daudzumu. Latvijā eiro banknotes laiž apgrozībā, izņem no apgrozības, apstrādā un uzglabā Latvijas Banka.

Privātie pensiju fondi

Privātie pensiju fondi ir iemaksu “avoti”, kuros tiek uzkrāta fondu dalībnieku nauda un pārvaldīta atbilstoši tā ieguldījumu stratēģijai. Tas var sastāvēt gan no ieguldījumiem akcijās, gan krājobligācijās, atkarībā no riska, kuru esat gatavs uzņemties. Galvenā atšķirība no 1. un 2. pensiju līmeņa ir tāda, ka privāto fondu (3. pensiju līmeņa) nauda ir mantojama, kā arī to var izņemt, atkarībā no pensiju fonda plāna, taču visagrāk – sākot ar 55 gadu vecumu.

Kas var izmantot privātos pensiju fondus?

Privāto pensiju fondus var izmantot ikviens, kas vēlas ieguldīt savām vecumdienām. Tos var piedāvāt, piemēram, darbadevēji vai bankas. Darbadevējs var ar jums vienoties, lai novirzītu daļu algas jūsu vecumdienām, tādējādi papildinot jūsu 3. pensiju līmeņa uzkrājumu. Ieguldot līdzekļus pensiju fondos, varat nodrošināties, ka jūsu nauda pieaug ātrāk nekā inflācija (ar tādu pašu nodomu, starp citu, dibināts arī pensiju 2. līmenis), taču neveiksmes gadījumā varat zaudēt pat daļu pamatsummas.

Pensiju plānus iespējams brīvi mainīt, izvēloties sev tīkamāko pensiju fondu. Izplatīta prakse ir īsi pirms vecumdienām nomainīt pensiju fondu uz konservatīvāku, tādējādi izvairoties no straujām izmaiņām gaidāmās pensijas apjomā. Pensiju fondi atšķiras ne tikai pēc to ienesīguma (kas nevienā fondā nav garantēts), bet arī pēc komisijas izmaksām. Tās ir vērts papētīt, jo tās atšķiras atkarībā no pakalpojumu sniedzēja un var izrādīties svarīgas jūsu nākotnes pensijas apjomam.

Kāpēc ieguldīt pensiju fondos?

Tāpēc, ka, visā visumā, tas ir izdevīgāk nekā krāt naudu zeķē vai bankā, kur vismaz pašlaik procenti ir rekordzemi. Piemēram, Latvijas Komercbanku asociācijas mājaslapā atrodams pensiju fondu pārskats, kurā redzams, ka sabalansēto pensiju plānu vidējais 10 gadu ienesīgums (2014. gada jūlija dati) ir bijis 4,4%, kas krietni pārsniedz inflāciju – 2013. gadā tā bija apaļa nulle.

Tiesa, mazāk pozitīvi ir aktīvo pensiju plānu dati, kuros redzams, ka daži pensiju plāni bijuši mazāk nekā 3 procentus ienesīgi, savukārt viens – tikai 0,15 procentus ienesīgs (5 gadu griezumā). Tas, protams, apliecina, ka arī prātīgi pārvaldītie pensiju fondi beigu galā ir tikai laimes spēle.

Kas ir 2. pensiju līmenis?

Pensiju 2. līmenis ir no obligātām iemaksām veidots pensiju fonds, ko līdzekļu pārvaldītājs (pensiju fonda operators) pārvalda atbilstoši jūsu vēlmēm. Pensiju 2. līmenis no 2001. gada ir obligāts personām, kas dzimušas, sākot ar 1971. gada 1. jūliju. No 20% nodokļa, kas no jūsu darba algas tiek novirzīts pensijai, 2. pensiju līmenī nonāk mazāk, kā puse, taču procentu skaits ir atkarīgs no gada. Atšķirībā no 3. pensiju līmeņa, tas ir obligāts, bet līdzekļi ir mantojami, tikai izmantojot dzīvības apdrošināšanu (mūža pensiju).

Piemēram, no 2001. līdz 2006. gadam tie bija 2%, savukārt 2008. gadā tie bija 8%. 1. pensiju līmenis tiek maksāts, lai uzturētu esošos pensionārus, savukāt 2. līmenis ir jūsu pašu līdzekļi, kurus gan varat uzticēt citiem, tikai izvēloties Mūža pensijas apdrošināšanu. Jāpiemin, ka 2. pensiju līmenis ir veidots tā, lai katru gadu līdzekļu pieaugums tajā būtu lielāks, nekā darba algu pieaugums un inflācija.

Kur tiek ieguldītas pensijas?

Atkarībā no jūsu izvēlētā pensiju plāna, tās var tikt ieguldītas akcijās (lielāka peļņa, lielāki riski) vai krājobligācijās (mazāka peļņa, mazāki riski), vai abos (sabalansētais pensiju plāns). Kādus 10 gadus pirms pensijas, prātīgi nomainīt pensiju plānu uz mazāk riskantu, lai nenotiktu straujas līdzekļu izmaiņas, kas ietekmētu jūsu nākotnē saņemamo pensiju. Bankas ir atbildīgas par to, lai līdzekļi tiktu ieguldīti jūsu izvēlētajā plānā un saskaņā ar bankas nosacījumiem. Lai izvēlētos vai nomainītu līdzekļu pārvaldītāju, varat vērsties bankā, kurai vēlaties uzticēt savu 2. pensiju līmeni, kā arī VSAA birojā.

No kā atkarīgs pensijas apmērs?

  • Darba algas (t.i., veikto iemaksu apmēra);
  • Spēkā esošās iemaksu likmes;
  • Ieguldījumu peļņas (ar vēsturisko pensiju fondu peļņu varat iepazīties šeit);
  • Dalības ilguma pensiju plānos.

Iesakām izvērtēt dalību pensiju plānos; atkarībā no ienākumu līmeņa, kā arī, protams, vēlmes riskēt, agrākajos mūža gados ir vērts piedalīties lielāka riska pensiju plānos, tos savukārt nomainot uz konservatīvākiem, kad tuvojas pensijas vecums.