Monthly Archives: April 2015
You are browsing the site archives by month.
Dzīvības apdrošināšana

Dzīvības apdrošināšana ir apdrošināšanas veids, ar kuru tiek apdrošināts ģimenes apgādnieks, kredītņēmējs vai jebkura cita persona. Parasti dzīvību apdrošina, lai tuviniekiem tiktu nodrošināta labklājība dzīvības zaudēšanas gadījumā. 2013. gadā apdrošināšanas prēmijās izmaksāti aptuveni 27,5 miljoni eiro. Arvien vairāk cilvēku izvēlas apdrošināt savu ģimeni pret pāragru aiziešanu.

Dzīvības apdrošināšanu nodrošina bankas un apdrošināšanas firmas, savukārt šo iestāžu darbību uzrauga Finanšu un tirgus kapitāla komisija (FKTK). Pēdējos gados vērojama krasa augšupeja dzīvības apdrošināšanā, jo par pārdesmit miljoniem eiro pieaudzis apdrošinājuma, kā arī izmaksāto prēmiju daudzums. Dzīvības apdrošināšana ir ar vislielāko prēmiju izmaksu, otrajā un trešajā vietā atstājot KASKO un veselības apdrošināšanu.

Dzīvības apdrošināšanas principi

Par principiem šī sadaļa tiek dēvēta eifēmistiski – runa te būs par to, kā apdrošinātāji nosaka polises izmaksas, kā arī prēmijas apjomu. Apdrošinātāji piedāvā dzīvības apdrošināšanu, vadoties pēc riskiem. Viens princips, pēc kura vadās bankas un kas tomēr nav piemērojams katrai situācijai: jo cilvēks ir jaunāks, jo mazāka iespēja viņam tajā laikā nomirt. Tātad attiecīgi pieaug arī apdrošināšanas ikmēneša maksājums.

Nākamais princips: prēmijas ir samērīgas gan laikā, gan apjomā. Piemēram, Swedbank piedāvātajā dzīvības apdrošināšanā prēmijas var sasniegt apdrošinātā cilvēka 10 gadu ienākumu apjomu. Tas ir, ja gadā pelnāt 10 000 eiro, tad maksimālā prēmija ir 100 000 eiro. Tas gan ir atkarīgs no bankas vai apdrošinātāja. Nākamais un pēdējais princips ir tāds: jo lielāka apdrošināšanas summa, jo lielāks ikmēneša maksājums. Bankas gan ir pretimnākošas, ļaujot cilvēkiem, kas izvēlas lielāku apdrošināšanas summu, maksāt proporcionāli mazāk par tiem, kas izvēlas mazāku prēmiju.

Dzīvības apdrošināšana

Lai gan dzīvības apdrošināšana nav tas, par ko domā jaunieši vai pavisam veci cilvēki, tiem, kam ir vairāk uz pleciem, par to ir vērts padomāt. Neejot caur dzīvi vienam, mēdz gadīties padomāt par to, kas notiktu ar tuvajiem, ja gadītos nelaime. Un ir ļoti slikti, ja tajā brīdī, kad par to iedomājas, jau ir par vēlu.