Monthly Archives: October 2015
You are browsing the site archives by month.
Valūtu konvertācija

Valūtu konvertācija ir vienas valūtas naudas apmaiņa pret citas valūtas naudu. Tā ir nepieciešama ne tikai tūrismam, bet arī lai nodrošinātu importu un eksportu. Valūtu konvertācija privātpersonām parasti pieejama caur banku vai valūtas maiņas operatoru, kurš uzpērk valūtu par lētāku, bet pārdod – par dārgāku cenu.

Valūtu konvertācijas tirgus (jeb Forex) ir viens no lielākajiem finanšu tirgiem pasaulē; tas netiek regulēts, izņemot atsevišķus gadījumus, kad tas tiek regulēts netieši (piemēram, Ukrainā, kur, sākoties karam, aizliedza izņemt ietaupījumus, lai tos nevarētu pārvērst citā valūtā), vai tieši, piemēram, aizliedzot mainīt valūtas (tas notiek totalitāros režīmos).

Forex

Kā konvertēt valūtu?

Valūtas tiek konvertētas bankās, valūtas maiņas punktos un citur. Internetā un banku kontos valūtu konvertācija notiek automātiski, jo nav iespējams nosūtīt eiro uz kontu, kas darbojas ar ASV dolāriem, ja vien tas nav multivalūtu konts. Iespējams ari atvērt citu valūtu norēķinu kontus, taču eksotiskas valūtas varēsit dabūt tikai skaidrā naudā.

Nekad neaizmirstiet pārskaitīt saņemto naudu, un iesakām izmantot bankas valūtas maiņas punktu vietā – lai gan šīs mazās bodītes centrālajās ielās sastopamas jo kuplā skaitā, iemesls to panākumiem ir izdevīgais novietojums, nevis izdevīgums kursu ziņā.

Valūtu konvertācija un ekonomika

Valūtu konvertācija ir svarīga ekonomikas daļa, kas spēlē lielu lomu arī valstu ekonomikās. Piemēram, latu devalvācija, par kuru tika baidīti, bet nevis informēti Latvijas iedzīvotāji, arī ir ar valūtu konvertācijas tirgu saistīta darbība. Devalvācija notiek, kad valsts centrālā banka izziņo par jaunu, fiksētu kursu, kas ir zemāks par iepriekšējo (attiecībā pret kādu valūtu). Rezultātā samazinās iedzīvotāju pirktspēja importa precēm, taču eksportētāji iegūst, jo palielinās pieprasījums pēc vietējām precēm, kā arī samazinās produkcijas ražošanas izmaksas. Tiesa, lai šāds scenārījs kļūtu par realitāti, būtu jāpiepildās daudziem un dažādiem nosacījumiem, kas Latvijā nebija aktuāli.

Forex tirgus

Forex, kas ir tas pats valūtu maiņas tirgus, jau izsenis ir interesējis krāpniekus. Viņi izkrāpj naudu, piedāvājot lētticīgiem ļautiņiem teju neierobežotas iespējas nopelnīt. Peļņas iespējas Forex tirgū, protams, eksistē, taču diezin vai peļņa pārsniegs astronomiskās komisijas (ja tās vispār tiks paprasītas, t.i., kāds neaizlaidīsies ar jūsu naudu kabatā), kuras prasīs “Forex brokeri”. Tie, kas tiešām pelna ar valūtas maiņas tirgu, parasti ir baņķieri.

Subordinētie ieguldījumi

Subordinētais ieguldījums ir ilgtermiņa ieguldījums (parasti ne mazāk kā uz 7 gadiem), kas tiek veikts vai nu obligācijās, vai aizdevuma veidā. Tas parasti ir bankas kapitāla iegūšanas veids. Subordinētos ieguldījumus nav iespējams prasīt atpakaļ pirms termiņa. Šie ieguldījumi ir “pa tiešo” Latvijas ekonomikā, jo bankas tos izmanto vai nu lai izsniegtu (cerams, ekonomiski produktīvus) aizdevumus, vai piesaistītu jaunus noguldījumus.

Par vismaz 285 000 eiro subordinēto ieguldījumu bankā, kas noslēgts uz ne mazāk par 5 gadiem, Latvijā iespējams iegūt uzturēšanās atļauju, kas ir derīga, lai ceļotu uz visām Šengenas zonas valstīm. Lai saņemtu atļauju, ieguldījumi ir derīgi tikai Latvijas bankās, piemēram, “Citadelē”, bet ne ārvalstu filiālēs.

Subordinētie ieguldījumi īsumā

Subordinētie ieguldījumi ir ar lielāku risku, nekā citi, jo bankas bankrota gadījumā valsts tos nekompensē. Piemēram, 4% no “Parex” aktīviem bija šāda veida, un tie, protams, nav atgriezti, jo tie iegūst pēdējo prioritāti, uzsākoties bankas likvidācijas procesam. Šādu ieguldījumu procenti ir lielāki, nekā parasto obligāciju vai termiņnoguldījumu procenti.

Subordinētie ieguldījumi, ja tie nolikti obligāciju veidā, var tikt pārdoti arī pirms termiņa dzēšanas, ja banka šīs obligācijas izlaiž tirdzniecībai biržā. Savukārt vienkāršus subordinētos aizdevumus nav iespējams nodot citai personai. Šāda tipa noguldījumi uzskatāmi par pozitīviem, jo, pirmkārt, stimulē valsts ekonomiku, tirgū caur bankām laižot papildus līdzekļus. Otrkārt, bankas par šiem noguldījumiem maksā nodokļus, kas papildina valsts budžetu.

Pretrunīgi vērtētā uzturēšanās atļauju izsniegšana tomēr veikta pret reālu ieguldījumu Latvijas ekonomikā, lai gan lielākā daļa atļauju izsniegtas pret ieguldījumiem nekustamo īpašumu iegādē, krietni mazāk – bankās vai uzņēmumos. Statistiski lēšot, 2013. gadā pret šādu atļauju izsniegšanu Latvijas ekonomikā ieplūda aptuveni 365 miljoni eiro. Lai gan lielākā daļa no ap 7500 uzturēšanās atļaujām, kas izsniegtas pagājušgad, bija saistītas tieši ar investīcijām (turklāt tieši nekustamo īpašumu tirgū, kur gan atļaujas tiek izsniegtas par mazāku cenu), priecīgi, ka cittautiešus uz Latviju vedina arī nodarbinātība, studijas, laulība un citas lietas.

Strukturētie noguldījumi

Strukturētie ieguldījumi ir (parasti) vairāku finanšu avotu apvienojums vienā ieguldījumā, kas piedāvā saņemt lielākus procentus par lielāku risku. Šie ieguldījumi tiek piesaistīti svārstīgiem lielumiem, piemēram, valūtu tirgum, akciju cenai, kā arī izejvielu un citu materiālu cenām. Tādējādi ja jūsu izvēlētā noguldījumu portfeļa cena pieaug, termiņa beigās saņemat noteiktus procentus.

Veikt strukturētos ieguldījumus piedāvā bankas, kurām bieži vien ir “aktuālais piedāvājums”, kas tiek veikts termiņā no 3 līdz 5 gadiem, visbiežāk ar atpirkšanas iespēju, kurā jūs par pirmstermiņa izbeigšanas komisiju saņemat atpakaļ ieguldītos līdzekļus. Bankas piedāvā strukturētos noguldījumus, kas sadalīti pa valstīm, reģioniem vai nozarēm. Piemēram, viena banka var piedāvāt “Āzijas portfeli”, kurš būs veiksmīgs, ja norisināsies pieaugums tā reģiona uzņēmumu akciju cenā. Taču, tā kā strukturētajos ieguldījumos ir pārstāvēts daudz uzņēmumu, nav iespējams to paredzēt pēc reģiona izaugsmes, jo uzņēmumus beigu galā veido cilvēki.

Starp citu, der padomāt, vai Latvijas bankas ir spējīgas konkurēt ar citām, piemēram, risku izvērtēšanā un finanšu nākotnes pareģošanā, jo, izmantojot pietiekami daudz datu, var veikt labākus minējumus nekā citi.

Strukturētie ieguldījumi

Lai gan tie tiek uzskatīti par riskantiem ieguldījumiem, bieži bankas piedāvā neveiksmes gadījumā atmaksāt ieguldīto kapitālu bez procentiem. Savukārt citas bankas apmaiņā pret lielākiem ieguvumiem pozitīva rezultāta gadījumā var likt negatīva rezultāta gadījumā zaudēt daļu ieguldījuma. Piesakoties strukturētajam noguldījumam, noteikti jāpainteresējas par šādu t.s. “riska prēmiju” esamību līgumā, ja nevēlaties riskēt ar savu ieguldīto naudu.

Lai stimulētu cilvēkus ieguldīt šādos fondos, bankas mēdz pielikt arī t.s. “garantētos procentus”. Piemēram, ja akciju cena krītas vai nepieaug, banka termiņa beigās vienalga jums izmaksā noteiktus, parasti gan ļoti zemus procentus. Jāpiemin arī, ka strukturētos ieguldījumus līdz 100 000 eiro vērtībā aizsargā valsts – t.i., ja banka bankrotē vai jūsu noguldījums zūd citu iemeslu dēļ, valsts kompensē līdzekļu zudumu.