Monthly Archives: October 2016
You are browsing the site archives by month.
Vai veselīgu ēdienu ir grūti atrast?

Protams, ka nē, bet dažos veikalos tā vienkārši ir ļoti maz. Pirmkārt – būtu jāsaprot, kas ir veselīgs ēdiens. Tas ir ēdiens ar daudz dārzeņiem, augļiem, zivīm, šķiedrvielām. Pusfabrikāti ir neveselīgi. Tātad, piemēram, veselīgāks ēdiens ir brūnie rīsi, pilngraudu makaroni, rudzu maize, utt. Taču veselīga diēta sevī iekļauj daudz dažādu ēdienu, sabalansētu uzturu, tāpēc tik pat svarīgi, kā ēst veselīgu pārtiku, ir ēst dažādu pārtiku.

Kur meklēt veselīgu pārtiku?

“Dārgākos” veikalos – “Rimi” nevis “Supernetto”, “Stockmann” nevis “Maxima”, utt. Tur līdztekus lētajiem produktiem pieejami veselīgāki un dārgāki.  Tāpat veselīgu pārtiku varēsit atrast tirgū, kā arī pērkot nepastarpināti no zemnieku saimniecībām. Daudziem produktus sūta no laukiem – un tie bieži vien būs daudz sulīgāki, graudaināki, kā, piemēram, mēdz būt ar pašu audzētiem tomātiem (vai kāds atceras vērša sirds miltaino garšu? Melnus ķiršus no vecmammas dārza? Tie garšoja tik labi ne tikai tāpēc, ka ēsti bērnībā).

Cik dārga ir veselīga pārtika?

Lai gan veselīga pārtika tiešām ir dārgāka, tā ir arī sātīgāka, tāpēc naudas summa, ko iztērējat, pērkot lētākus ēdienus, nedaudz izlīdzinās. Arī ilgtermiņā, piemēram, izvēloties spinātu biezzupu pretstatā ātri vārāmajām nūdelēm, jūs samazināt risku aptaukoties un iedzīvoties slimībās, kas noteikti ir lētāk, turklāt lētums nemaz nav tik svarīgs, ja sākam runāt par to, kā uzturs ietekmē jūsu garastāvokli un dzīvi.

Bieži uzdotie jautājumi par veselīgu pārtiku

  • Kā atrast labākas vistu olas? – par labumu var strīdēties, jo pētījumos cilvēki, kuriem ir likts atšķirt bioloģiski audzētu vistu olas no sprostos audzētām pēc garšas, tās nemaz nespēj atšķirt. Tomēr der zināt, ka katrai olai ir uzdrukāts svītru kods, kas norāda vistas turēšanas apstākļus. Pirmais cipars nozīmē 0 – bioloģiskā ražošana, 1 – brīvā turēšana, 2 – turēšana kūtī, 3 – turēšana sprostos. Trešās kategorijas olas ir vislētākās, un lielveikalos tirgotās “lauku olas” bieži vien īstenībā ir šīs kategorijas olas. Tās nereti ir blāvākas un mazāk barojošas, nekā citu kategoriju olas. Veikalā “Rimi”, piemēram, var atrast tikai 2. kategorijas olas, kas ir uz kādu pusi dārgākas par pārējām. Citas jāmeklē pie zemniekiem vai tirgū.
Ko nozīmē dārzeņu un augļu “šķiras”?

Visbiežāk lielveikalos tiek tirgoti 2. šķiras dārzeņi. Pirmās šķiras dārzeņi ir lielāki un tiem jābūt ar labāku formu. Pastāv arī “augstākā labuma” dārzeņi, kurus veikalos neatrast. Tas nozīmē, ka 1. šķiras dārzeņus pērkot jūs iegūstat tikai estētisku labumu.

Aizdevums rudens brīvdienām

Rudens brīvdienas vairs nav aiz kalniem, tāpēc jau laicīgi sāc gatavoties šī rudens piedzīvojumiem un iekrāso arī savu rudeni. Lai gan zinātniski pierādīts, ka tieši rudens periodā uzlabojas darba spējas un atmiņa, kas nenoliedzami ļauj sasniegt labākus rezultātus darbā vai mācībās, ikvienam ir nepieciešama atpūta, kas vēlāk ļautu ķerties klāt darbiem ar vēl lielāku sparu.

Tieši šobrīd vairāki Latvijas kredītu izsniedzēji piedāvā izdevīgus kredītu piedāvājumus rudens brīvdienām. Aizņemties iespējams neatkarīgi no tā, vai brīvdienas esat plānojis pavadīt tepat Latvijā vai doties kādā tālākā ceļojumā.

Aizdevums rudens brīvdienām ir īstermiņa aizdevums, kuram iespējams pieteikties ar interneta starpniecību. Atkarībā no Jums nepieciešamās aizdevuma summas un vēlamā atmaksas veida, pastāv iespēja noformēt uz patēriņa vai ātrā kredīta bāzes balstītu aizdevumu.

Ja esat doties nelielā izbraukumā tepat pa Latviju vai tuvākajām kaimiņvalstīm un trūkstošā naudas summa ir pavisam neliela, turklāt Jūs spēsiet to atdot jau pēc 30 dienām, izvēlies bezmaksas ātro kredītu rudens brīvdienām ar aizdevuma atmaksas termiņu līdz 30 dienām.

Ja plānota ilgstoša atpūta vai tālāks ceļojums vienam vai ar visu ģimeni, noformē patēriņa kredītu ar Jums izdevīgāko atmaksas termiņa garumu.

Izdevīgākos rudens aizdevumu piedāvājumus atradīsi, izmantojot aizdevumu salīdzināšanas rīku, kurā uzskatāmi apkopota visa svarīgākā informācija par aizdevēju un tā piedāvājumu.

Vai veselīga ēdiena pagatavošanai nepieciešams ilgs laiks?

Tas, ko varat lasīt virsrakstā, ir viens no lielākajiem mītiem saistībā ar veselīgu ēdienu. Patiesībā veselīgu ēdienu nav jātaisa ilgāk, nekā parastu ēdienu, turklāt daudz kas tajā, kas padara ēdienu “veselīgu” patiesībā ir atkarīgs no izejvielām. Tas ir, lai gan, piemēram, brūnie rīsi jāvāra tikai nedaudz ilgāk nekā parastie, tie ir daudz veselīgāki un barojošāki par baltajiem rīsiem.

Izvēlies veselīgas sastāvdaļas

Tā kā gandrīz visiem ir savi mīļākie ēdieni, nebūtu vērts uzskaitīt receptes, kuras, iespējams, krietni atšķirtos no tā, ko esat paraduši ēst. Tā vietā piedāvājam to, kā izmainīt savu uzturu, izmantojot veselīgākas ēdiena sastāvdaļas.

  • Lauku olas – lauku olas parasti ir bagātīgāks olbaltumvielu avots, un kamēr zinātnieki lauž šķēpus (vai pildspalvas) par to, ir vai nav olas veselīgas, lielākā daļa cilvēku tās turpina izmantot bez pārāk lieliem ierobežojumiem. Izvēloties lauku olas – tās, kuru pirmais marķējuma cipars ir 2, 1 vai – ļoti retos gadījumos – 0 (kur šie cipari apzīmē vistu turēšanas metodi) – jūs ne tikai nodrošināt, ka vistas, kuru olas jūs ēdat, ir turētas labākos apstākļos, bet arī dabūjat garšīgākas un minerāliem bagātākas olas. Lauku olās ir daudz augstāki omega taukskābju, kā arī D, E un A vitamīna līmeņi. omega-3 fats, vitamin D and vitamin E, natural eggs contain more vitamin A as well as two important B vitamins
  • Pilngraudu makaroni, brūnie rīsi, pilngraudu maize – makaroni, rīsi un maize ir vieni no populārākajiem produktiem veikalos. Patiesībā ir ļoti vienkārši sākt pirkt veselīgākus produktus – var sākt, izvēloties pilngraudu alternatīvas tam, ko esat paraduši ēst. Pilngraudu rīsos ir daudz vairāk minerālvielu (baltajiem rīsiem tās nereti pievieno mākslīgi, jo tās zūd attīrīšanas procesā), kā arī šķiedrvielu, kas nozīmē, ka jums būs vieglāk pārstrādāt ēdienu. Tieši tas pats attiecas uz pilngraudu makaroniem. Tie ir krietni dārgāki un mēdz garšot pēc kartona, bet pieci no pieciem žurnāla Time aptaujātajiem uztura ekspertiem saka, ka tie ir veselīgāki. Arī pilngraudu maize – piemēram, “Ķelmēnu” maize, kurai turklāt virsū ir cepēja paraksts (vai nav mīļi?) – ir daudz veselīgāka un barojošāka par baltmaizi.

Minētās ēdiena sastāvdaļas var būt pat 30-40% no mūsu ikdienas uztura. Tāpēc ir svarīgi izvēlēties barojošāko produktu. Veselīga ēdiena pagatavošanai nav nepieciešams ilgāks laiks – vienkārši ir svarīgi izveidot paradumu izvēlēties pašu labāko, kas pieejams.

Vērtspapīri

Ne visi kas dzird vārdu vērtspapīri patiešām saprot, kas ar to ir domāts. Katram rodas savas asociācijas ar šo vārdu un tā nozīmi. Protams, cilvēki, kas ar vērtspapīriem saskaras ikdienā vai ir ar tiem strādājuši lieliski zina, ko tas nozīmē, bet pārējiem var rasties maldīgs priekšstats.

Vērtspapīri, parasta cilvēka izpratnē ir kas ļoti vērtīgs un, tajā pašā laikā, nesasniedzams. Tas ir kas tāds, ar ko tirgojas pasaules bagātie cilvēki. Tā tas arī ir, bet tikai daļēji. Bagātajiem un biznesa cilvēkiem tie ir daudz pieejamāki un saprotamāki kā ikdienas darbiniekiem kuri pat nepievērš tiem īpašu vērību. Mūsdienās, vērtspapīri nebūt nav kas tāds, kas skar tikai augstāko un bagātāko cilvēku klasi. Teju jebkurš var iesaistīties vērtspapīru tirgū. Protams, ir nepieciešami līdzekļi, bet arī tie nav tik lieli, kā vairums varētu domāt.

Pirmkārt ir jāsaprot ka ir daudzi un dažādi vērtspapīru veidi. No tā ir arī atkarīga to vērtība, cena un iespējamā peļņa kuru var gūt ar to pirkšanu un pārdošanu, arī glabāšanu. Pēc savas būtības, vērtspapīri ir dokumenti kuri apliecina kāda uzņēmuma vai personas tiesības un pienākumus attiecībā pret otru. Tātad, tas, uzņēmums vai persona, kas ir izdevis vai emitēji šos vērtspapīrus ir uzņēmies noteiktas saistības pret to uzņēmumu vai personu kurš šos vērtspapīrus ir iegādājies. Parasti, vērtspapīru īpašnieks sagaida no emitenta noteiktu naudas summu noteiktā termiņā vai ilglaicīgā periodā.

Tam lielisks piemērs ir akcijas. Ja jūs iegādājaties kāda uzņēmuma akcijas, jūs ieguldāt savu naudu šajā uzņēmumā. Attiecīgi uzņēmums saņem šo naudu un izmanto to savas darbības veicināšanai un attīstībai, bet jūs esat šī uzņēmuma akcionārs un noteiktos laikos saņemat dividendes, kas ir daļa no uzņēmuma peļņas. Protams, šī peļņa ir atkarīga gan no tā, cik akciju jums pieder gan no tā, cik veiksmīgi darbojas uzņēmums. Ja uzņēmums darbojas ar zaudējumiem, akciju vērtība krītas, kas nozīmē ka jūsu iespējas pelnīt arī krītas. Ļoti plašs cilvēku loks nodarbojas ar akciju pirkšanu un pārdošanu. Tiek iepirktas akcijas un pārdotas par lielāku summu. Šādā veidā ir iespējams pelnīt tikai tādā gadījumā, ja akciju vērtība ceļas pēc tam, kad esat tās iegādājies. Šeit arī parādās riski, kas ir saistīti ar vērtspapīriem.

Slēgtais ieguldījumu fonds

Lielākā daļa iedzīvotāju zina, kas ir ieguldījuma fondi, jo ieguldījums, jau nozīmē, ka nauda tiek ieguldīta un fonds nozīmē to, ka  ieguldījums tiek ieguldīts lielapjoma vietā, jeb vienkāršiem vārdiem sakot – vietā, kur iegulda vēl daudz citi tūkstoši cilvēki, tādējādi tie vēlāk tie sadalīti, mazinot risku un palielinot iespējas nopelnīt.

Šoreiz runa ir par slēgto ieguldījuma fondu, kā tieši tas atšķiras no atvērtā un kāpēc ir vispār ir nepieciešams slēgtais ieguldījuma fonds? Ja runājam konkrētā valodā, tad slēgtos fondus varam salīdzināt ar akciju sabiedrībā, jo tie savā ziņā ir diezgan līdzīgi. Princips ir salīdzinoši vienāds, tāpēc varam paņemt vienkāršu piemēru, lai to saprastu. Ja ieguldījumu sabiedrība no saviem sākotnējiem ieguldījumiem atgūst, piemēram 1 miljonu Eiro, kuri tālāk jau tiek investēti dažādos vērtspapīros, kā arī pavisam noteikti tiek emitēts noteikts skaits fonda ieguldījumu apliecību, teiksim 10 000 apliecību, bet to nominālvērtība būtu viens miljons eiro. Vēlāk jaunas apliecības nekādā gadījumā emitētas netiek, protams, ir kāds izņēmums – ja patreizējais ieguldītājs tomēr vēlēsiet iegādāties konkrētā fona ieguldījuma apliecības, tad tāda iespēja būs iespējama tikai tad, ja kāds, jau no esošajiem ieguldījuma apliecību īpašniekiem vēlēsies tās pārdot, kas ir salīdzinoši maz ticams, tomēr tādi gadījumi notiek.

Tieši šī iemesla dēļ, lai pilnībā nodrošinātu slēgto fondu un to ieguldījumu likviditāti, tie aizvien biežāk tiek tirgoti biržās. Tāpēc, ne velti šo fondu konkrētās ieguldījumu apliecības vērtība ir ļoti krasi atkarīgi ne tikai no konkrētā fonda piederošajām vērtspapīru cenām, bet arīdzan no fonda piedāvājuma un apliecību pieprasījuma. Tieši šī ir galvenā atšķirība starp slēgto un atvērto ieguldījuma fonu – ja atvērtajā ieguldījuma fondā galvenais pienākums ir pirkt un pārdot ieguldījumu apliecības par konkrētu cenu, tad slēgtajā ieguldījuma fondā, viss atkarīgs no konkrētā piedāvājuma un pieprasījuma.

Tieši šī paša iemesla dēļ slēgtie ieguldījuma fondi nav tik ļoti populāri kā slēgtie ieguldījuma fondi, tomēr jāņem vērā fakts, ka katrs ieguldītājs izvēlas sev tīkamāko ieguldījuma veidu.

Strukturētie noguldījumi

Subordinētie ieguldījumi

Rīgas fondu birža

Ikviens no mums zina, kas ir fondu biržas, taču vai kāds zina ka mums pašiem Latvijā ir Rīgas fonu birža? Rīgas fondu iepriekšējie nosaukumi bijuši tādi kā NASDAQ OMX RIGA un Rīgas Fondu birža, taču tagadējais nosaukums ir vienkārši Nasdaq Riga, AS. Šī ir vienīgā fondu birža Latvijā, kas ir diezgan liels pluss ņemot vērā to, ka esam salīdzinoši maza valstiņa, bet mums ir pašiem sava fondu birža, kurai ir vairāki plusi. Birža ir sasaistīta kopā ar Latvijas Centrālo depozitāriju, kā arī ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju. Tas ir tikai un vienīgi drošības pēc jo Centrālais depozitārijs, kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir atbildīga, ka viss notiek licenzēti, kā arī uzrauga biržas fona pareizu darbību un nodrošina visu pārējo vērtspapīru infrastruktūru, jo tas nebūt nav viegls uzdevums!

Rīgā piederošā Nasdaq Riga ietilpst milzīgajā uzņēmumā ar nosaukumu Nasdaq Nordic, LTD, pie tam viņiem pieder 92.98% akciju. Un otrs Rīgas fondu biržas akcionārs ir AS Rietumu banka, kurai pieder atlikušās akcijas – 7.02 % apmērā. Taču pilnīgs 100% depozitārija akciju īpašnieks ir tikai un vienīgi Nasdaq Nordic, LTD.

Rīgas Fonu biržas galvenās funkcijas ir saistītas ar vērtspapīru tirdzniecību, kā arī to organizēšana. Organizēšana tiek saistīta ar konkrēto tirgus vietu. Respektīvi vieta, kurā brokeru sabiedrības, bankas un visi pārējie klienti vēlas veikt dažādus darījumus ar vērtspapīriem, iekļaujot obligācijas, akcijas, ieguldījumu fondu apliecības, kā arī parādzīmes. Pie tam jāņem vērā fakts, ka tieši lielākā daļa uzņēmumu, kā arī pati valsts, izmanto biržu tādos gadījumos, lai censtos maksimāli efektīvi piesaistīt dažāda veida finansējumu un līdzfinansējumu gan no starptautiskiem investoriem, gan no vietējiem, tādējādi parādot un publiskojot akciju piedāvājumu, vai patreizējo obligāciju emisiju, kas parāda konkrēto stāvokli. Jāņem vērā fakts, ka visi emitētie vērstpapīri un to iekļaušana biržā, dod pilnīgi brīvu iespēju tos pirkt un pārdot par patreizējo tirgus cenu, kas ir izdevīgi ikvienam.

Uzzini vairāk: nasdaqbaltic.com

Gribasspēks un finanses

Gribasspēkam ir tieša saistība ar uzkrājumu veidošanu. Tāpat cieša apņemšanās ir vajadzīga kredītu gadījumos. Ja gadās iztērēt lielākas naudas summas, kā paredzēts, arī tad taupības režīma ievērošana pieprasa gribas iesaistīšanu. Kādēļ tā?

Mūsu vēlmes veidojas dažādi. Vienā reizē tās ir dzīves spiestas vajadzības, citā – sapņu piepildījums. Abas motivācijas ir gana dažādas, taču pamatā ir viens un tas pats: kaut kāds mērķa uzstādījums. Tam seko apņemšanās sasniegt šo mērķi un līdzekļu izvēle, kas palīdz virzīties uz priekšu.

Ja vēlme piepildāma ar materiālo līdzekļu iesaistīšanu, mēs cenšamies vai nu iztikt ar savu naudu, vai aizņemamies. Būtiski ir tas, kā šos līdzekļus iegūt. Ja tie jāiekrāj, mēs meklēsim dažādus ceļus, kā samazināt citus izdevumus. Šeit svarīgi izvērtēt katru finanšu lēmumu. Tiem lēmumiem, kas palīdz nokļūt pie mērķa, mēs sakām „jā”, bet idejām, kam ir pretēja iedarbība, mēs teiksim „nē”. Jo biežāk mēs panāksim to, ka atbilde ir „jā” uz mērķi virzošām darbībām, jo ātrāk un veiksmīgāk nonāksim tur, kur vēlamies būt. Bet, lai veidotu šādu motivāciju, ir vajadzīgs gribasspēks. Nepieciešams vienmēr atcerēties par mērķi. Te palīgā nāk vienkārši vingrinājumi, kas tiek ieteikti gribasspēka attīstīšanai un klātbūtnes praktizēšanai. Viens no šādiem ieteikumiem ir savas elpas vērošana. Brīvos brīžos, piemēram, gaidot luksoforā zaļo gaismu, braucot tramvajā, stāvot rindā, pavērojiet katru ieelpu un izelpu. Vienkārši vērojiet, ļaujiet domām plūst garām. Ja „aizdomājaties”, maigi, bet stingri atkal pievērsiet savu vērību elpai. Tādējādi Jūs panāksiet, ka arvien esat šeit, klāt, tagad. Tas līdzinās mērķa sasniegšanai. Ja Jūs arvien atgriežaties pie mērķa, tad agri vai vēlu pie tā nokļūsiet.

Virzoties pie mērķiem, katram solim jābūt pozitīvi noskaņotam. Centieties veicināt tās darbības, kas noteikti palīdz to izdarīt. Piemēram, krājot naudu, labāk nolieciet krājkasītē „tikai šo vienu eiro”, nevis māniet sevi un sakiet „tikai vēl šo vienu kūkas gabaliņu, un tad iemetīšu eiro krājkasītē”. Sākt tagad un tūlīt ir viens no labākajiem ceļiem arī uz finanšu sasniegumiem.