Category Archives: Tikai Video
Naudas funkcijas – maksāšanas līdzeklis

Šajā naudas funkcijas video – maksāšanas līdzeklis.

Nauda ir universāls maksāšanas līdzeklis, kas ievērojami atvieglo norēķinus. Ja naudas nebūtu, pircējiem un pārdevējiem nāktos mainīties ar dažādām precēm. Taču darījumu partneru vajadzības visticamāk atšķirsies. Nauda pilda maiņas līdzekļu funkciju ja visi ir ar mieru to pieņemt norēķinos. Tātad cilvēki uzticas monētām un papīra naudas zīmēm, kā maksāšanas līdzeklim. Naudas lietošana rada plašu izvēles brīvību lemt, ko un cik pirkt, kā arī ļauj izvēlēties darījumu partneri. Lats, tāpat kā pasaules lielās valūtas ASV dolārs un eiro, ir efektīvs maksāšanas līdzeklis. Tas ir stabils iedzīvotāju norēķinu veids Latvijā (tagad eiro). Taču eiro kā maksāšanas līdzeklis tiek izmantots valstīs, kur ir 165 reizes vairāk iedzīvotāji nekā Latvijā.

50 eiro banknote

Vienīgais oficiālais maksāšanas līdzeklis Latvijā, kopš 15. janvāra ir eiro. Apgrozībā ir 7 dažādu nominālu eiro banknotes, divu izlaidumu 5 eiro, kā arī 10, 20, 50, 100, 200 un 500 eiro. Četras svarīgākās 50 eiro drošības pazīmes: pretviltošanas josla, ūdenszīme, krāsu maiņas efekts un hologramma. Pretviltošanas josla ir redzama apskatot banknoti pret gaismu, tad ir redzama tumša līnija, kas iestrādāta banknotē, uz tās ir nominālvērtības skaitlis un vārds ”euro”. Ūdenszīme arī redzama apskatot banknoti pret gaismu, tad var ieraudzīt nominālvērtības skaitli un arhitektūras elementi. Krāsu maiņas efektu iespējams ieraudzīt pagrozot banknoti, tad tās nominālskailis 50 maina krāsu no violetas uz olīvzaļu, vai brūnu. Hologramma redzama banknotes priekšpusē, pagrozot to hologrammā pārmaiņus redzams skaitlis 50 un arhitektūras elementi. Arvien aplūkojiet naudu un pārliecinieties par tās īstumu, tā Jūs sevi pasargāsiet no viltojumiem.

Kādēļ valsts budžetu plāno vairākiem gadiem?

Katru gadu valsts apstiprina savu ieņēmumu un izdevumu plānu, jeb valsts budžetu. Kādēļ valsts budžetu plāno vairākiem gadiem:

Katru gadu valsts apstiprina savu ieņēmumu un izdevumu plānu, jeb valsts budžetu. Tajā nosaka valsts attīstības prioritātes un piešķir naudu to realizācijai. Taču lielākā daļa no lēmumiem ietekmē arī nākamo gadu budžetus. Tāpēc Latvijā ar fiskālās disciplīnas likumu ir ieviesta budžeta plānošana nākamajiem trīs gadiem. Tas darīts ar mērķi, lai veidotos pārredzami valsts ieņēmumi un tēriņi arī nākamajiem gadiem. Lemjot par daudzgadu budžetu, tiek izvēlētas prioritātes un noteikti budžeta deficīta un tautsaimniecības izaugsmes prognoze. Tādējādi jau tagad varam paredzēt cik liela ir fiskālā telpa, jeb budžeta papildu iespējas, kuras veidosies nākamajos gados.

Naudas funkcijas – uzkrāšanas līdzeklis

Video: Naudas funkcijas – uzkrāšanas līdzeklis.

Gudri ļaudis rūpējas par savu iztikšanu un labklājību arī nākotnē. Gan lielākiem pirkumiem, gan neparedzētiem gadījumiem, nepieciešams veidot uzkrājumus. Uzkrāt var gan mantas, gan naudu, mantas krāt var būt neparocīgi un riskanti. Vai automašīnas iegādei būtu prātīgi krāt, piemēram, televizorus? Naudas vērtību nosaka tas, cik daudz par to var nopirkt. Krājot mēs vēlamies, lai uzkrātais nezaudētu savu savu vērtību, taču cenu pieauguma, jeb inflācijas rezultātā naudas vērtība samazinās. Tādēļ, lai mazinātu inflācijas ietekmi un uzkrājumu vērtība pieaugtu, ir nepieciešams izvēlēties, kā naudu droši un izdevīgi ieguldīt. Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu noguldījumus veic eiro un latos, kā arī ASV dolāros un citās valūtās.

Pasaules ekonomika

Vai Pasaules ekonomiskās krīzes laikā visas pasaules kopējais iekšzemes kopprodukts saruka?

Pasaules ekonomiskās krīzes laikā visas pasaules kopējais iekšzemes kopprodukts saruka. Taču tagad globālajai ekonomikai ir tendence palielināties. Kas ļauj pasaules ekonomikai augt? Iepriekšējās desmitgadēs izaugsmi veicināja lielo attīstīto valstu ekonomiskais potenciāls, bet nākamajās desmitgadēs galvenais dzinējspēks būs lielās attīstības valstis: Brazīlija, Krievija, Indija un Ķīna. Šīs ekonomikas ir starp visātrāk augošajām pasaulē. Lielo attīstības valstu izaugsmi nodrošina milzīgie dabas un cilvēku resursi, kā arī rūpnieciskā ražošana un pakalpojumu sektors. Tās kopā aizņem 25% sauszemes teritorijas, tajās dzīvo 42% pasaules iedzīvotāji un to kopējais saražotais preču un pakalpojumu apjoms jau tagad ir 25,9% no globālā apjoma.

Ko tautsaimniecībai dod ārvalstu ceļotāji?

Pagājušajā gadā ārvalstu ceļotāji Latvijas robežu šķērsojuši vairāk nekā 5,5 miljonus reižu. Tūristi parasti neierodas tukšām rokām un kabatām. Viņi maksā gan par naktsmītnēm, gan par ēdienu, kultūras un izklaides pasākumiem, kā arī iepērkas veikalos.

Ārvalstu ceļotāju kopējie izdevumi Latvijā gada laikā pārsniedz 380 miljonus latu.

Daļa no šiem izdevumiem ir Latvijas uzņēmēju peļņa. Ārvalstu ceļotāji Latvijas viesnīcās pērn nakšņojuši 2,4 miljonus reižu. Pateicoties ārvalstu ceļotājiem izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozare ir viena no straujāk augošajām tautsaimniecības nozarēm 2011. un 2012. gadā, izaugsme turpinās arī šogad.

Kas ir administratīvi regulētas cenas?

Kas ir administratīvi regulētas cenas:

Brīvā tirgus ekonomikā cenas ietekmē piedāvājums un pieprasījums, bet administratīvi uzraudzītas tiek tās cenas, kuru noteikšanu nevar atstāt tirgus spēku ziņā. Cenas uzrauga galvenokārt precēm un pakalpojumiem, kuras piedāvā neliels skaits ražotāju, vai pakalpojuma sniedzēju, bet pieejamība tiem jānodrošina daudziem cilvēkiem. Kā piemēram elektrībai vai gāzei, vai arī augstas pašizmaksas dēļ preces un pakalpojums ir īpaši jāatbalsta, piemēram, sabiedriskajam transportam. Regulētās cenas parasti mainās retāk nekā tirgus cenas, tāpēc to pārmaiņas šķiet straujākas. Regulējamo cenu pārmaiņas ir vieglāk pamanīt. Vairākas regulējamas cenas, piemēram, energoresursiem, pastam vai dzelzceļam uzrauga tā saucamais regulātors- sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.

Kā veidojas valsts budžets?

Valsts budžets ir valsts naudas ieņēmumu un izdevumu saraksts,kas sastādīts noteiktam laika periodam. To veido nodokļi, nodevas un citi ieņēmumi, piemēram, maksa par valsts kapitāla izmantošanu un ārvalstu ieņēmumi. Valsts budžets un pašvaldību budžeti veido valsts kopbudžetu. Valsts budžets sastāv no pamatbudžeta un speciālajiem budžetiem. Nozīmīgākie valsts budžeta izdevumi tiek novirzīti sociālajai aizsardzībai, veselības aprūpei, izglītībai un sabiedriskās kārtības uzturēšanai. Visu ministriju uzdevums ir plānot budžetu nākamajam gadam. Finanšu ministrija apkopo izdevumu sarakstu un izstrādā budžeta projektu. Ministriju vēlmes vienmēr pārsniedz budžeta iespējas, tādēļ finanšu ministrija uzrauga, lai budžeta izdevumi atbilstu ienākumiem. Budžeta projekta apstiprināšanai Saeimā nodod ministru kabinets, ja Saeima izlemj budžetu apstiprināt, to jau kā likumu izsludina valsts prezidents.

Kas ir nodarbinātie darba meklētāji un bezdarbnieki

Kas ir nodarbinātie darba meklētāji un bezdarbnieki? Par to un citām svarīgām lietām – skatieties šajā video.

Par nodarbinātajiem uzskata tos, kuri veic jebkādu darbu, tas attiecas arī uz pašnodarbinātām personām. Jaunākie dati rāda, ka Latvijā nodarbināti 898 tūkstoši. Par darba meklētājiem uzskata personas, kuras nekur nestrādā, taču aktīvi meklē darbu un ir gatavi sākt strādāt tuvāko divu nedēļu laikā. Šādu cilvēku Latvijā ir 12,8% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Par bezdarbnieku kļūst, kad nestrādājošais reģistrējas nodarbinātības valsts aģentūrā, kura viņam piešķir bezdarbnieka statusu. Status ļauj saņemt bezdarbnieka pabalstu un karjeras konsultācijas, iegūt algotu pagaidu sabiedrisko darbu, kā arī iespējas mācīties jaunam arodam. Aprīļa beigās reģistrētais bezdarba līmenis bija 10,4% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.

Kāda ir lielo uzņēmumu ietekme uz tautsaimniecības datiem?

Kāda ir lielo uzņēmumu ietekme uz tautsaimniecības datiem? Atbilde ir šajā video:

Analizējot tautsaimniecības datus bieži var saskarties ar pēkšņām dažu rādītāju svārstībām. Izrādās mazā valstī šie dati īsā laika posmā var būt daudz nepastāvīgāki, nekā lielās zemēs. Vai tāpēc būtu jāsatraucas par valsts ekonomikas izaugsmi? Piemēram, rūpnieciskās ražošanas un ārējās tirdzniecības ikmēneša dati var strauji svārstīties lielo uzņēmumu darbības dēļ. Pēdējā laikā novērojams apstrādes rūpniecības kritums, jo Liepājas metalurga ražošana ir apstājusies. Tas gremdē visas nozares rādītājus. Taču aina mainās, ja neņem vērā metāla apstrādes jomu. Bez tās apstrādes rūpniecībā pagaidām nekas nenorāda uz plašākām problēmām. Kamēr viens liels uzņēmums nekļūst par visas valsts grūtībām, satraukumam nav pamata. Taču jāatceras, ka lielajiem uzņēmumiem ietekme uz tautsaimniecību arī ir liela.