Tag Archives: Apdrošināšana
Risku apdrošināšana

Risku apdrošināšana ir apdrošināšanās veids, kuru izmantojot, jūs pasargājaties no dažādu  risku radītiem Finanseszaudējumiem, vai vismaz mazināt tos. Fizisko personu risku apdrošināšana ietver, piemēram, OCTA un KASKO apdrošināšanu, ceļojumu apdrošināšanu, dzīvības apdrošināšanu un citus tās veidus. Arī priekšmetu un īpašuma apdrošināšana ir risku apdrošināšanas veids.

Savukārt visizplatītākā juridiskām personām paredzētā risku apdrošināšana Latvijā ir būvniecības risku apdrošināšana, taču pastāv arī citi risku apdrošināšanas veidi, piemēram, finanšu risku apdrošināšana, kurā apdrošinās pret bankrotu, līguma saistību nepildīšanu u.c. lietām. Risku apdrošināšanu Latvijā piedāvā galvenokārt apdrošināšanas sabiedrības.

Risku apdrošināšanas pamatnostādnes

Apdrošinās, protams, pret iepriekš neparedzamiem gadījumiem, vai vismaz gadījumiem, kad varbūtība to notikšanai ir maza. Prēmijas jeb izmaksātās apdrošināšanas daudzums nevar pārsniegt zaudējumu daudzumu, kas radies negadījuma rezultātā.

Saskaņā ar līguma nosacījumiem, apdrošinātājs ir tiesīgs neizmaksāt prēmijas t.s. force majeure jeb nepārvaramas varas rezultātā. Piemēram, ja sāksies karš, notiks kodolsprādziens, uzsprāgs saule vai sāksies citplanētiešu uzbrukums, apdrošinātāji būs tiesīgi neizmaksāt prēmiju.

Citi gadījumi, kuros prēmiju var neizmaksāt, ir, piemēram, ģimenes locekļu tīšas ļaunprātības dēļ radušies zaudējumi; zaudējumi, kuru vaininieks esat jūs pats; tāpat arī “rupjas kļūdas dēļ” radušies zaudējumi, kas palaikam ir bijuši akmens KASKO auto apdrošināšanas polises dārziņā – lai gan tā tiek reklamēta kā polise, kas sedz izdevumus arī tad, ja vaininieks esat jūs, gadījumi, kad tiek izvilkta šī “rupjas kļūdas” kārts, ir biežāki, nekā varētu šķist – t.i., tādi vispār ir sastopami.

OCTA

Visbiežāk lietotais (un īstenībā jau arī obligāts) risku apdrošināšanas veids ir OCTA polise, tādēļ to vērts iztirzāt nedaudz plašāk. Par braukšanu bez OCTA iespējams saņemt sodu, bet, izraisot negadījumu ar OCTA, tie tiek segti no citurienes, taču tiek tiesas ceļā piedzīti no vaininieka. Personai nodarītu zaudējumu rezultātā maksimālā OCTA atlīdzība ir 2,5 miljoni eiro, savukārt mantas bojājumiem tie ir 0,5 miljoni eiro. Gadījumā, ja vēlaties apstrīdēt OCTA lēmumu, jāvēršas Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojā.

Dzīvības apdrošināšana

Dzīvības apdrošināšana ir apdrošināšanas veids, ar kuru tiek apdrošināts ģimenes apgādnieks, kredītņēmējs vai jebkura cita persona. Parasti dzīvību apdrošina, lai tuviniekiem tiktu nodrošināta labklājība dzīvības zaudēšanas gadījumā. 2013. gadā apdrošināšanas prēmijās izmaksāti aptuveni 27,5 miljoni eiro. Arvien vairāk cilvēku izvēlas apdrošināt savu ģimeni pret pāragru aiziešanu.

Dzīvības apdrošināšanu nodrošina bankas un apdrošināšanas firmas, savukārt šo iestāžu darbību uzrauga Finanšu un tirgus kapitāla komisija (FKTK). Pēdējos gados vērojama krasa augšupeja dzīvības apdrošināšanā, jo par pārdesmit miljoniem eiro pieaudzis apdrošinājuma, kā arī izmaksāto prēmiju daudzums. Dzīvības apdrošināšana ir ar vislielāko prēmiju izmaksu, otrajā un trešajā vietā atstājot KASKO un veselības apdrošināšanu.

Dzīvības apdrošināšanas principi

Par principiem šī sadaļa tiek dēvēta eifēmistiski – runa te būs par to, kā apdrošinātāji nosaka polises izmaksas, kā arī prēmijas apjomu. Apdrošinātāji piedāvā dzīvības apdrošināšanu, vadoties pēc riskiem. Viens princips, pēc kura vadās bankas un kas tomēr nav piemērojams katrai situācijai: jo cilvēks ir jaunāks, jo mazāka iespēja viņam tajā laikā nomirt. Tātad attiecīgi pieaug arī apdrošināšanas ikmēneša maksājums.

Nākamais princips: prēmijas ir samērīgas gan laikā, gan apjomā. Piemēram, Swedbank piedāvātajā dzīvības apdrošināšanā prēmijas var sasniegt apdrošinātā cilvēka 10 gadu ienākumu apjomu. Tas ir, ja gadā pelnāt 10 000 eiro, tad maksimālā prēmija ir 100 000 eiro. Tas gan ir atkarīgs no bankas vai apdrošinātāja. Nākamais un pēdējais princips ir tāds: jo lielāka apdrošināšanas summa, jo lielāks ikmēneša maksājums. Bankas gan ir pretimnākošas, ļaujot cilvēkiem, kas izvēlas lielāku apdrošināšanas summu, maksāt proporcionāli mazāk par tiem, kas izvēlas mazāku prēmiju.

Dzīvības apdrošināšana

Lai gan dzīvības apdrošināšana nav tas, par ko domā jaunieši vai pavisam veci cilvēki, tiem, kam ir vairāk uz pleciem, par to ir vērts padomāt. Neejot caur dzīvi vienam, mēdz gadīties padomāt par to, kas notiktu ar tuvajiem, ja gadītos nelaime. Un ir ļoti slikti, ja tajā brīdī, kad par to iedomājas, jau ir par vēlu.

Veselības apdrošināšana

Veselības apdrošināšana ir apdrošināšanas veids, kas apdrošina pret saslimšanu vai citu veidu, kā tiek negatīvi ietekmēta cilvēka veselība, sedzot ārstēšanās izdevumus. Latvijā gan ir bijuši plāni ieviest obligāto veselības apdrošināšanu, taču pašlaik privātpersonām to piedāvā viens vai divi apdrošinātāji visā Latvijā, ja neskaita apdrošinātājus, kas piedāvā kolektīvus līgumus (t.i., uzņēmumiem). Lielā daļā Eiropas valstu ir obligātā veselības apdrošināšana, savukārt citur tā ir “obligāti brīvprātīga”, t.i., obligāta tikai iedzīvotājiem, kuru ienākumi nesasniedz noteiktu līmeni.

Veselības apdrošināšanas pamatprincipi

Veselības apdrošināšana

Veselības apdrošināšanas princips ir vienkāršs: samaksājot mazāku naudu, iespējams izvairīties no lielāka riska. Kopējā samaksa ir nedaudz lielāka par vidējo “projektēto” jeb paredzamo samaksu, tādēļ apdrošinātāji var pelnīt. Veselības apdrošināšanas pieeja lielā daļā valstu ir atšķirīga. Piemēram, ASV daļa iedzīvotāju (it sevišķi pēc t.s. “Obamacare” ieviešanas) saņem valsts nodrošinātu apdrošināšanu, savukārt citi apdrošinās paši vai arī tiek apdrošināti darbavietā – tur apdrošināti ir gandrīz 90 procenti iedzīvotāju.

Veselības apdrošināšana Latvijā

Jau vairāk kā 10 gadus Latvijā risinās runas par valsts veselības apdrošināšanas politiku. Bija paredzēts 2014. gada jūlijā sākt obligāto veselības apdrošināšanu, kurai tiktu novirzīti 3,65% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa – procenti, kas pirmīt nonāca valsts kasē. Diemžēl vai par laimi, likumprojekts netika atbalstsīts, galvenokārt pretrunu dēļ: tas noteica, ka cilvēkiem, kas saņem mazāk par minimālo algu, būtu jāveic 28 eiro līdzmaksājums mēnesī, lai kvalificētos valsts nodrošinātai medicīniskajai aprūpei. Pēc dažu aprēķiniem, tas varētu “izmest” no sistēmas kādus 100 000 iedzīvotāju.

Skaidrs, ka likumprojekts vēršas pret nodokļu nemaksātājiem, taču ir grūti iedomāties, kādēļ cilvēkiem ar mazākiem ienākumiem, bet kuri atrodas knapi virs trūkuma sliekšņa (piemēram, ģimenē, kur vīrs strādā gadījuma darbus, bet sieva saņem minimālo algu), būtu jāatsaka veselības apdrošināšana. Likumprojekts bija īstens brāķis, tādēļ tagad vienīgā iespēja apdrošināt veselību ir vai nu vienā apdrošināšanas kompānijā, kas piedāvā privātpersonu veselības apdrošināšanu, vai arī cerēt, ka darbadevējs apdrošinās jūs (kas, kā jau zināms, notiek ļoti, ļoti reti).