Tag Archives: Bankas
Banku pakalpojumi

FinansesBanku pakalpojumu klāsts ir visai plašs sākot no standarta pakalpojumiem, kas ir naudas noguldījumu veikšana, skaidras un bezskaidras naudas operācijas un aizdevumu izsniegšana, beidzot ar pakalpojumiem, kas bieži vien nešķiet raksturīgi banku nozarei, piemēram, auto vai nekustamo īpašumu tirdzniecība.

Bankas pakalpojumu klāsts un specializācija ir atkarīga no katras konkrētās bankas, piemēram, dažās komercbankas specializējas tikai uz aizdevumu izsniegšanu un ar tiem saistītām darbībām, citu klienti galvenokārt ir tikai juridiskas personas jeb uzņēmumi, taču vēl citas piedāvā pilnu pakalpojumu klāstu gan uzņēmējiem, gan privātpersonām.

Lai gan Latvijas iedzīvotāji priekšroku dod lielām un biežāk dzirdētām bankām, paralēli tām darbojas un savus pakalpojumus piedāvā arī mazākas komercbankas, piemēram, Latvijas Pasta banka, Privatbank, Bigbank un citas mazāk pazīstami banku pakalpojumu sniedzēji.

Izvēloties savu banku, kā arī pārskatot jau izdarīto izvēli, noteikti pievērsiet uzmanību pakalpojumu cenrādim, kas līdzīga lieluma bankās par vieniem un tiem pašiem pakalpojumiem varētu būt visai atšķirīgs.

Mūsdienās populāri ir kļuvuši banku pakalpojumi neklātienē jeb pakalpojumu interneta vai telefonbankā, kas vairākās darbībās ļauj ietaupīt ne tikai laiku, bet arī naudu, kas būtu jāmaksā, izmantojot klātienes pakalpojumu. Gandrīz visas Latvijā darbojošās bankas piedāvā interneta banku, kas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotājiem vairs nav jāsatraucas, ka kādas bankas filiāle neatrodas netālu no mājām, jo visi pakalpojumi pieejami internetā.

Bank

Bank.lv jeb Latvijas Bankas mājas lapā atrodama informācija par dažādām finanšu tēmām, kas varētu būt noderīga gan tiem cilvēkiem, kas naudu lieto pavisam ikdienišķiem mērķiem, gan arī tiem, kas par monetāro politiku un citām finanšu tēmām interesējās padziļināti.

Latvijas Bankas galvenie uzdevumi ir:

  • Monetārā politika,
  • Skaidras naudas aprite,
  • Naudas rezervju pārvaldīšana
  • Maksājumu sistēmu uzturēšana un pārraudzība,
  • Statistikas veidošana un nodrošināšana,
  • Kredītu reģistra veidošana pārraudzīšana un darbības nodrošināšana,
  • Latvijas interešu pārstāvēšana starptautiskās finanšu institūcijās,
  • Valsts kases maksājumu apkalpošana,
  • Valdības informēšana, konsultēšana,
  • Sabiedrības informēšana, izglītošana.

Bank iespējams iegūt noderīgu informāciju par apgrozībā esošajām eiro banknotēm un monētām, noskaidrot to drošības pazīmes, iemācīties atšķirt naudas viltojumu no īstas banknotes vai monētas, kā arī uzzināt kur un kā iespējams iegūt nepieciešamo valūtu.

Latvijas Bankas klientu kasēs, kas atrodas Rīgā un Liepājā iespējams:

  • Veikt latu apmaiņu pret eiro (maiņas kurss 1LVL= 0,702804 EUR),
  • Iegādāties kolekcijas monētas,
  • Samainīt bojātas latu un eiro banknotes,
  • Samainīt eiro naudaszīmju nominālvērtības (vienā maiņas reizē, dienā tiek mainītas ne vairāk kā 1000 monētas)

Katru gadu katrai no eiro zonas valstīm ir tiesības izlaist divas 2 Eiro piemiņas monētas, kuras tiek laistas apgrozībā. Šīs monētas kalpo kā pilntiesīgs maksāšanas līdzeklis, taču tās iecienījuši arī kolekcionāri. Līdz šim Latvijas Banka ir izlaidusi divas 2 eiro jubilejas monētas – vienu par godu Rīgai, kā Eiropas kultūras galvaspilsētai (2014.g.) un otru Latvijas prezidentūrai ES padomē (2015.g.). Pie šim monētām iespējams tikt Latvijas bankas klientu kasēs vai arī nejauši saņemot to kādā no vietām, kur notiek naudas aprite, piemēram, veikalā.

Bank nodrošina pakalpojumu, kas varētu likties saistošs ikvienam izdevumu ņēmējam vai personai, kas vēlas noskaidrot savu kredītvēsturi un iegūt informāciju par kredītsaistībām.

Bank iespējams elektroniski saņemt kredītu reģistrā esošās ziņas. Šāda informācija ļauj apzināt savu kredītvēsturi un izvērtēt aizdevuma gūšanas iespējas, kā arī noskaidrot vai Jums nav kādas parādsaistības, par kurām līdz šim neesat zinājis vai esat piemirsis. Ziņas iespējams saņemt tikai par sevi vai kredīta ņēmēju, ja esat konkrētā aizdevuma galvinieks. Paralēli elektroniskai ziņu izsniegšanai, informāciju iespējams iegūt arī klātienē kādā no Latvijas Bankas klientu kasēm. Šis pakalpojums ir bez maksas, taču, lai informāciju saņemtu elektroniski, būs nepieciešams personu apliecinošs dokuments, šajā gadījuma eID karte, un karšu lasītājs.

Iepriekš minēto kredītu reģistru izmanto arī komercbankas un citi kredītu izsniedzēji, lai pārbaudītu klientu kredītvēsturi un izvērtētu kredītriskus.

Latvijas Bankas mājas lapā atrodama arī aktuālākā finanšu informācija, valūtas kursi un dažādi ar finansēm saitīti padomi gan uzņēmējiem, gan fiziskām personām.

Turpinājums par lpb

Lpb.lv ir Latvijas Pasta bankas oficiālā mājas lapa, kurā atrodama visa informācija par bankas pakalpojumiem un citām ar banku saistītām lietām. Lpb.lv nodrošina ērti lietojamu un plašu pakalpojumu klāstu gan uzņēmumiem, gan privātpersonām.

Latvijas Pasta banka, seko līdzi laikam un piedāvā katram laika posmam atbilstošākos un aktuālākos pakalpojumus, piemēram, šobrīd visā pasaulē attīstās dažādu pakalpojumu sniegšana internetā, līdz ar to banka piedāvā saviem klientiem tik ļoti aktuālos e-komercijas pakalpojumus. E-komercijas pakalpojumu klāstā ietilpst visu jūs interneta veikalā veikto maksājumu norēķinu sistēmas nodrošināšana.

Banka piedāvā arī mūsdienīgus kreditēšanas pakalpojumus, gan privātpersonām un uzņēmumiem.

Privātpersonas var pretendēt uz:

  • patēriņa kredītu,
  • hipotekāro kredītu

Uzņēmumi var pretendēt uz:

  • Kredītu apgrozāmo līdzekļu finansēšanai,
  • Kredītlīniju,
  • Overdraftu,
  • Faktoringu,
  • Krājumu finansēšanu u.c.

Lpb, tāpat kā citu nelielo banku priekšrocības slēpjas individuālajā pieejā, ko bankas eksperti var sniegt katram bankas klientam. Bankas darbinieki spēj izvērtēt katru situāciju un ieteikt labāko risinājumu. Bankā nedarbojas konveijera princips, sniedzot vienādus pakalpojumus katram klientam vai visus izvērtējot pēc vienas un tās pašas vērtēšanas skalas, kā tas notiek lielajās bankās.

Kā bankas mīnusu varētu minēt filiāļu trūkumu, jo bankas s klientu apkalpošanas centri atrodas Rīgā līdz ar to cilvēkiem no Latvijas reģioniem nāks mērot ceļu uz galvas pilsētu, lai saņemtu kvalitatīvus bankas pakalpojumus, taču Latvija ir maza un kvalitāte, nekad nav gājusi roku rokā ar kvantitāti.

Lpb.lv un līdzīgas bankas parasti izvēlas uzņēmumi vai privātpersonas, kuriem ir skaidri nākotnes mērķi, jo šīs bankas veiktie konta uzturēšanas un apkalpošanas pakalpojumi ir ļoti līdzīgi citu banku piedāvātajiem, lielākā atšķirība ir tieši papildus pakalpojumos, attieksmē un laikā, ko tās speciālisti gatvi atvēlēt katram klientam.

Par Latvijas Pasta banku vairāk iespējams uzzināt tās mājas lapā lpb.lv, kurā atrodami arī bankas kontakti.

Pareizās bankas izvēlē ir ļoti svarīga, jo noguldot naudu, lietojot maksājumu kartes vai izveidojot norēķinu kontu, jūs bankai uzticat lielāko daļu savu finanšu darījumu.

Latvijas Banka

Latvijas Bankas vēsture, uzdevumi un funkcijas!

Latvijas banka ir Latvijas Republikas Centrālā banka. Latvijas Centrālās Bankas mājas lapa, kurā radīsi atbildes uz jautājumiem par Latvijas Banku.

Bankas Latvijā

Banka ir kredītiestāde, kas sniedz finanšu pakalpojumus. Latvijā ir divpakāpju banku sistēma, kas sastāv no divām komponentēm. Viena no tām – Centrālā banka, kas bieži tiek dēvēta arī par Emisijas banku, savukārt otra komponente ir komercbankas.

Galvenā no iestādēm, kas atbild par visu finanšu sistēmu valstī, ir Latvijas Centrālā banka, saukta arī par Latvijas Banku. Tā ir neatkarīga iestāde, kuras galvenie uzdevumi ir noteikt un īstenot monetāro politiku, pārvaldīt ārvalstu valūtas un zelta rezerves, kā arī emitēt skaidro naudu un apkopo valsts finanšu statistiku. Latvijas Banka savu darbību oficiāli uzsāka 1922.gada 7.septembrī. Komercbanku galvenie uzdevumi ir, pirmkārt, veikt pasīvās operācijas, piemēram, naudas līdzekļu piesaiste, otrkārt, aktīvās operācijas, kas iedalās kredītu izsniegšanā, vērtspapīru ieguldīšanā, kā arī spekulācijās ar valūtu. Par populārākajiem komercbanku pakalpojumiem parasti tiek dēvēti naudas aizdevumi, savukārt otrajā vietā ierindojas bezskaidras naudas darījumi.

Latvijas komercbankas regulē Latvijas Komercbanku asociācija, kurā uz brīvprātības principa apvienojas Latvijā reģistrētās komercbankas un ārzemju banku filiāles. Šī asociācija ir dibināta neilgi pēc Latvijas valsts atjaunošanas – 1992.gada 23.jūlijā, un tiek uzskatīta par vienu no vecākajām uzņēmēju organizācijām Latvijā.

Balstoties uz statistikas datiem, kas papildināti 2014.gada 31.martā un kuri iegūstami Latvijas Komercbanku asociācijas mājaslapā, Latvijā pašlaik ir 27 aktīvas komercbankas, kur 17 ir Latvijā bāzētas komercbankas, savukārt 10 – ārzemju banku filiāles Latvijā. Popularitātes ziņā vispopulārākā komercbanka 2014.gada pirmajā ceturksnī ir „Swedbank”, kuras peļņa bija 29,369 miljoni eiro. Otrajā vietā ar 18,543 miljonu lielu peļņu ierindojas „Rietumu banka”, bet godpilno trešo vietu šajā topā ieņem „ABLV Bank”, kuras peļņa pirmajā 2014.gada ceturksnī sasniegusi 16,571 miljonu eiro.

Bankas

Bankas (šajā rakstā runa būs par komercbankām) ir finanšu institūcijas, kas piesaista naudas līdzekļus (noguldījumus) un tos izmanto, lai izsniegtu kredītus – protams, šaurā banku darbības izpratnē. Bankas nav mūsdienām raksturīgs fenomens – jau 14. gadsimtā Itālijā pastāvēja bankām līdzīgas lietas. Pats vārds ir radies no itāļu ‘banco’ – galds, kas vedina domāt uz banku izcelsmi no valūtas maiņas veicēju galdiem. Tāpat arī grieķu valodā τραπέζι ir ‘galds’, bet ‘τράπεζα’nozīmē banka, kas atkal runā par labu šai hipotēzei.

Īsa banku vēsture

Sākumā noguldījumu funkcija bankām bija galvenā, par kuru banka pieprasīja glabāšanas naudu. Pēcāk bankas sāka izsniegt arī aizdevumus, tādējādi iesaistoties arī ‘aktīvajā’ finanšu darbības pusē. Laika gaitā bankas kļuva tik uzticamas, ka pat vērtības zīmes – apstiprinājumus, ka bankā glabājas tik un tik līdzekļu, dārgumu vai kā cita – sāka uzskatīt par vērtību mēru. Ap 14.-15. gs. parādījās arī ‘žirobankas’, kas nodarbojās ar bezskaidras naudas pārvedumiem gan valstīs, gan starpvalstu ietvaros.

Ar bankām saistāma arī vienotas valūtas sistēmas rašanās. Kad 1694. gadā Anglijā bija nepieciešams lērums līdzekļu, lai sāktu veidot spēcīgu floti, valsts aizņēmās 1.2 miljonus mārciņu no baņķieriem, kuri sadalīja naudu parādzīmēs, no kurām arī veidojās vienota naudas sistēma. Banknotes jebkurā laikā varēja apmainīt pret zeltu, līdz vēlāk tas tika atcelts, pasaulei lēnām virzoties uz nenodrošinātas naudas principu reizē ar Niksona lēmumu vairs nebalstīt ASV dolārus ar zeltu (1971. gads).

Bankas Latvijā

Latvijā darbojas divpakāpju banku sistēma, kas nozīmē, ka ir viena Centrālā Banka, kas izdod valūtu un nosaka valsts monetāro politiku, kā arī nodrošina starpbanku maksājumus un apkopo Latvijas finanšu tirgus statistiku. Tā ir nekomerciāla banka; Latvijā ir arī pārdesmit komerciālo banku, kas sniedz pakalpojumus gan juridiskām, gan fiziskām personām. Latvijas bankas ir atkopušās no t.s. “krīzes gadiem”, un pašlaik, lai gan daļēji bija vainojamas pie finanšu krīzes, atkal bauda apgrozījuma pieaugumu.

Kas ir kvantitatīvi veicinoša monetāra politika?

Ekonomiski grūtos brīžos valstu centrālās bankas mēdz samazināt procentu likmes, par kurām aizdod naudu bankām. Lētāk aizņemoties bankas var lētāk aizdot naudu biznesam un tādējādi veicināt tautsaimniecības attīstību. Ja ar to nepietiek centrālās bankas komercbankām papildu naudu kreditēšanai var piedāvāt uzpērkot to rīcībā esošos vērtspapīrus, to sauc par kvantitatīvi veicinošu monetāro politiku. Šāda politika palīdz bankām saglabāt zemas procentu likmes ilgtermiņā. Valstij tas ir svarīgi, lai uzņēmējiem būtu pieeja kredītiem ekonomiski grūtos brīžos. Šādu politiku pārsvarā izmantojušas ASV, Lielbritānijas, Japānas un eirozonas valstis. Tiklīdz tautsaimniecība sāk atgūties centrālās bankas naudas piedāvājumu bankām samazina, jo pārāk liels naudas daudzums draud ar lielāku inflāciju.

Banku glābšana

Ekonomiskās krīzes laikā grūtībās nonākušas vairāku Eiropas valstu bankas, to glābšanā ir bijis jāiesaistās valstij. Valstis banku glābšanā iesaistās tad ja bankas, vai vairāku banku vienlaicīga aizvēršana var nodarīt tautsaimniecībai lielāku postu nekā to bankrots. Piemēram 2008. gadā sākoties krīzei, sešu Īrijas iedzīvotājiem piederošu banku parādsaistības, aptuveni trīs reizes pārsniedz valsts IKP. Tagad ir aktualizējušās problēmas ar Spānijas bankām. Krīzes sakne ir nekustamo īpašumu tirgus sabrukums, kurā bankas kredītu veidā ir ieguldījušas milzīgus līdzekļus. Ja valsts neiesaistītos banku glābšanā tūkstošiem cilvēku un uzņēmumu zaudētu savus noguldījumus un krīze valstī vēl vairāk padziļinātos, lai glābtu grūtībās nonākušās bankas Spānijai nepieciešams līdz 100 miljardiem eiro liels aizdevums.

Kā banka redz to zaudējumu segšanu

Kā banka redz to zaudējumu segšanu, ko nesīs valūtas konvertācijas komisijas maksas zudums?

Ģirts stāsta, ka valūtas konvertācija starp eiro un latiem ir jebkurā bankā populāra transakcija un paredzams, ka diezgan būtiski samazināsies banku ienākumi dēļ šī pakalpojuma izzušanas. Tomēr valūtas konvertācija ir tikai viens no pakalpojumiem, kurus sniedz bankas un tradicionāli lielākos ienākumus bankas iegūst ar citiem finansēšanas pakalpojumiem. Tāpat sagaidāms, ka bankas šos savus zaudējumus varēs kompensēt ar citu finanšu pakalpojumu palīdzību, jo ieviešot eiro tie tiks padarīti daudz pieejamāki, tas tādēļ, ka pazudīs devalvācijas risks.