Tag Archives: Eiro
Kā top eiro?

Eiro banknotēm visās eirozonas valstīs ir vienots dizains, vispirms tika izstrādāti kopējie noteikumi, papīra naudas nominālvērtības, banknošu izmēri, izmantojamais papīrs. Banknotes parasti izgatavo ar lielāku nominālvērtību kā monētas, jo papīra naudaszīmēs var iestrādāt sarežģītākus pretviltošanas elementus. Banknošu dizainu izvēlējās eirozonas valstīs organizētā aptaujā, sabiedrības izvēlētais mākslinieks, sadarbībā ar tipogrāfiju speciālistiem, izstrādāja banknošu dizainu vissīkākajās detaļās, jo banknošu ražošana ir tehnoloģiski sarežģīts process, kas prasa augstu drošības līmeni.

Eirozonā tikai Eiropas Centrālajai Bankai ir tiesības lemt par banknošu dizainu un atļaut laist apgrozībā naudaszīmes, bet katras eirozonas valsts centrālā banka pasūta savai tautsaimniecībai nepieciešamo naudas daudzumu. Latvijā eiro banknotes laiž apgrozībā, izņem no apgrozības, apstrādā un uzglabā Latvijas Banka.

Jaunā 10 eiro banknote

Eiropas sērijas 10 € banknotes pretviltošanas elementi

Eiro naudaszīmēm ar 23. septembri pievienojas jauna laidiena 10 eiro banknote. Turpmāk apgrozībā būs divi nedaudz atšķirīgi desmitnieki. Atgādinām trīs svarīgas banknotes drošības pazīmes. Pirmkārt pretviltošanas josla, apskatot banknoti pret gaismu, redzama tumša līnija, kas iestrādāta banknotē. Otrā izlaiduma banknotēm uz šīs joslas ir nominālvērtības skaitlis un eiro simbols. Otrkārt ūdens zīme, apskatot pret gaismu jauno banknoti, ūdens zīmē redzams nominālvērtības skaitlis un sievietes portrets. Treškārt smaragdzaļais skaitlis, pagrozot jauno banknoti, nomināla skaitlis 10 maina krāsu no smaragdzaļas uz tumši zilu, un tajā vērojams kustīgs gaismas efekts.

Sudraba kolekcijas monēta “Vecais Stenders”

2014. gada 4. septembrī, Latvijas Banka izlaida latviešu laicīgās literatūras dibinātājam Gothardam Frīdriham Stenderam (1714–1796) veltītu 5 eiro sudraba kolekcijas monētu.

Atzīmējot rakstnieka, valodnieka un domātāja Gotharda Frīdriha Stendera 300 dzimšanas dienu, Latvijas Banka izlaiž jaunu sudraba kolekcijas monētu. Vecā Stendera apaļā jubileja iekļauta arī UNESCO svinamo dienu kalendārā 2014. gadam, novērtējot viņa būtisko ieguldījumu kultūras, izglītības un zinātnes jomā. Monētas grafisko dizainu izstrādājis mākslinieks Aigars Ozoliņš, bet ģipša modeli veidojis mākslinieks Jānis Strupulis un tā kalta Nīderlandē.

Gadskārtu monēta

Latvijas Banka 2014. gada 12. novembrī, izlaiž sudraba kolekcijas monētu “Gadskārtu monēta”, kura stāsta par latviešu etnogrāfiskajām un folkloras tradīcijām.

Latvijas Banka izlaiž jaunu 5 eiro sudraba kolekcijas monētu, ‘’Gadskārtu monētu’’. Stāstu par latviešu etnogrāfijas un folkloras tradīcijām. Lai arī mākslinieka Arvīda Priedītes veidotie gadskārtas raksturojošie tēli un simboli ir vēsturiski, tiem joprojām ir saikne ar gadalaikiem cieši piesaistīto latviešu dzīves ritmu. Monētas aversā redzama saule, ap kuru sakārtoti četriem gadalaikiem raksturīgie lauku darbu veicēji. Gar monētas malu izvietoti visu gadalaiku noslēdzošie mēnešu senie nosaukumi. Savukārt monētas reversā attēlots tradicionālais latviešu istabas rotājums, kartupelis ar tajā saspraustiem salmiem, bet ap to latviešu gadskārtu ieražas raksturojošie tēli un gadskārtu nosaukumi. Monētas veidotāji sagaida, ka iedzīvotāji labprāt izvēlēsies to dāvināt viens otram gan svētkos, gan citos dzīves gadījumos. Monētas ģipša veidolu veidojusi tēlniece Ligita Branckeviča, tā izkalta Nīderlandes naudas kaltuvē.

Latvijas televīzija: Iznāk “Gadskārtu monēta”

Eiro Baltijas ceļš

Jaunā eiro kolekcijas monēta ‘’Baltijas ceļš’’.

Atzīmējot Baltijas ceļa 25 gadskārtu, Latvijas Banka laiž apgrozībā unikālajai akcijai veltītu 5 eiro sudraba kolekcijas monētu. 1989. gada 23. augustā aptuveni 2 miljoni baltiešu sadevās rokās 600 kilometrus garā ķēdē, uz 15 minūtēm savienojot Tallinu, Rīgu un Viļņu. Lai gan Latvijas komunistiskās partijas centrālā komiteja lika šķēršļus ‘’Baltijas ceļa’’ norisei, noteiktajā laikā sāka dunēt baznīcu zvani, cilvēki izgāja uz ceļa un sadevās rokās. Jaunās monētas grafisko dizainu veidojis mākslinieks Visvaldis Asaris, kurš students būdams piedalījās vēsturiskajā akcijā. Toreiz gūtie iespaidi palīdzēja izvēlēties tieši tos simbolus, kas visprecīzāk atklāj ‘’Baltijas ceļa’’ nozīmi. Uz monētas redzama pīne ar tajā ievītām lentēm triju Baltijas valstu karogu krāsās, kā arī koka stumbrs ar saknēm. ‘’Baltijas ceļa’’ 25 gadskārtai veltītās monētas ģipša modeli veidojusi māksliniece Ligita Franckeviča un tā kalta Nīderlandē.

Pircēji grib norēķināties ar santīmiem

EIROSantīmi un lati jau lēnām izplēn no atmiņas, taču daži vēl nav atbrīvojušies no vecās valūtas (vai nu sentimenta, vai aizmāršības dēļ), tādēļ tirgotāji palaikam pamana kādu, kas mēģina norēķināties ar santīmiem eiro centu vietā – tā vēsta ziņu portāls TVNET.

Zināms, ka kopš Latvija 2014. gadā pievienojās eirozonai, latus un santīmus varēja izmantot tirdzniecībā tikai līdz 14. janvārim, pie kam pārdevējiem bija liegts tos izdot. Savukārt bankām bija jāmaina valūta pēc oficiālā kursa līdz 2014. gada jūnijam. Pēcāk latus mūžīgi varēs samainīt Latvijas Bankā – ieskaitot jubilejas monētas, naudaszīmes un latus.

“Pētījuma” ietvaros tika apjautāti 3 uzņēmumu – ELVI, Maxima un Rimi – pārstāvji, no kuriem tikai Rimi pārstāvji atzina, ka vēl joprojām tiek dzirdēts par mēģinājumu norēķināties ar santīmiem. Tiesa, tie nekādā ziņā nav ļaunprātīgi – eiro centus tomēr ar Latvijas bijušo valūtu sajaukt ir ļoti viegli. Tāpat jāņem vērā, ka 5, 10, 20 un 50 santīmu monētas būtu ļoti grūti sajaukt ar attiecīgajām eirocentu monētām. Tikai 1 un 2 santīmi ir līdzīgi tagadējiem eiro centiem.

Cita starpā interesanti, cik daudz “jubilejas” vai “latu komplektu” ir palikuši kā suvenīrs un nu atdusas mājās. Vai tad, kad pienāks jauna finanšu krīze, Latvijas Banka tos vēl joprojām priecīgi mainīs pret eiro?

Latvijas valsts ilgtermiņa obligācijas izsole

Obligācijas jeb valsts parādzīmes ļauj valstij tikt pie līdzekļiem, izsolot parādus biržā. 2014. gada jūnijā notika diezgan vērienīga ilgtermiņa obligāciju izsole, kurā tika pārdotas Latvijas valsts obligācijas 16 miljonu eiro apmērā. 18. jūnija izsolē notika obligāciju izsole, kurā vairākcenu izsolē tika pārdotas 16000 obligācijas ar 1000 eiro nominālvērtību. Tai sekoja trīs mazākas izsoles, kurās visās kā vienā pieprasījums pārsniedza piedāvājumu. Ar šīm izsolēm iespējams iepazīties fondu biržas mājaslapā.

18. jūnija izsoles pieprasījums bija četras reizes lielāks par pieprasījumu, savukārt vidējā svērtā procentu likme bija 1,819%, kas krietni pārsniedz, piemēram, komercbanku piedāvātos ieguldījumu procentus. Redzams, ka peļņa no obligācijām nemaz nav tik liela, taču skaidrs, ka iegādājoties obligācijas ir daudz mazāks risks naudu zaudēt nekā, piemēram, ieguldot to investīciju fondos. Tās tomēr galvo tieši Latvijas valsts.

Ilgtermiņa obligācijas šajā gadījumā nozīmē to, ka to termiņš ir 5 gadi; līdzīgas izsoles notiek ik mēnesi, un tajās tiek pārdodas gan īstermiņa, gan ilgtermiņa parādu obligācijas. Izsolē piedalījās 5 dalībnieki, kuriem maksimālā apmierinātā gada peļņas likme bija 1,9%, kas to padara par visnotaļ izdevīgu piedāvājumu, ņemot vērā, ka komercbankas reti ļauj nopelnīt kaut pusi no tā. Cita lieta, ka šīs obligācijas parasti nepārdod privātpersonām, par ko liecina dalībnieku skaits.

Naudas funkcijas – maksāšanas līdzeklis

Šajā naudas funkcijas video – maksāšanas līdzeklis.

Nauda ir universāls maksāšanas līdzeklis, kas ievērojami atvieglo norēķinus. Ja naudas nebūtu, pircējiem un pārdevējiem nāktos mainīties ar dažādām precēm. Taču darījumu partneru vajadzības visticamāk atšķirsies. Nauda pilda maiņas līdzekļu funkciju ja visi ir ar mieru to pieņemt norēķinos. Tātad cilvēki uzticas monētām un papīra naudas zīmēm, kā maksāšanas līdzeklim. Naudas lietošana rada plašu izvēles brīvību lemt, ko un cik pirkt, kā arī ļauj izvēlēties darījumu partneri. Lats, tāpat kā pasaules lielās valūtas ASV dolārs un eiro, ir efektīvs maksāšanas līdzeklis. Tas ir stabils iedzīvotāju norēķinu veids Latvijā (tagad eiro). Taču eiro kā maksāšanas līdzeklis tiek izmantots valstīs, kur ir 165 reizes vairāk iedzīvotāji nekā Latvijā.

50 eiro banknote

Vienīgais oficiālais maksāšanas līdzeklis Latvijā, kopš 15. janvāra ir eiro. Apgrozībā ir 7 dažādu nominālu eiro banknotes, divu izlaidumu 5 eiro, kā arī 10, 20, 50, 100, 200 un 500 eiro. Četras svarīgākās 50 eiro drošības pazīmes: pretviltošanas josla, ūdenszīme, krāsu maiņas efekts un hologramma. Pretviltošanas josla ir redzama apskatot banknoti pret gaismu, tad ir redzama tumša līnija, kas iestrādāta banknotē, uz tās ir nominālvērtības skaitlis un vārds ”euro”. Ūdenszīme arī redzama apskatot banknoti pret gaismu, tad var ieraudzīt nominālvērtības skaitli un arhitektūras elementi. Krāsu maiņas efektu iespējams ieraudzīt pagrozot banknoti, tad tās nominālskailis 50 maina krāsu no violetas uz olīvzaļu, vai brūnu. Hologramma redzama banknotes priekšpusē, pagrozot to hologrammā pārmaiņus redzams skaitlis 50 un arhitektūras elementi. Arvien aplūkojiet naudu un pārliecinieties par tās īstumu, tā Jūs sevi pasargāsiet no viltojumiem.

Naudas funkcijas – uzkrāšanas līdzeklis

Video: Naudas funkcijas – uzkrāšanas līdzeklis.

Gudri ļaudis rūpējas par savu iztikšanu un labklājību arī nākotnē. Gan lielākiem pirkumiem, gan neparedzētiem gadījumiem, nepieciešams veidot uzkrājumus. Uzkrāt var gan mantas, gan naudu, mantas krāt var būt neparocīgi un riskanti. Vai automašīnas iegādei būtu prātīgi krāt, piemēram, televizorus? Naudas vērtību nosaka tas, cik daudz par to var nopirkt. Krājot mēs vēlamies, lai uzkrātais nezaudētu savu savu vērtību, taču cenu pieauguma, jeb inflācijas rezultātā naudas vērtība samazinās. Tādēļ, lai mazinātu inflācijas ietekmi un uzkrājumu vērtība pieaugtu, ir nepieciešams izvēlēties, kā naudu droši un izdevīgi ieguldīt. Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu noguldījumus veic eiro un latos, kā arī ASV dolāros un citās valūtās.