Tag Archives: Ekonomika
Pasaules ekonomika

Vai Pasaules ekonomiskās krīzes laikā visas pasaules kopējais iekšzemes kopprodukts saruka?

Pasaules ekonomiskās krīzes laikā visas pasaules kopējais iekšzemes kopprodukts saruka. Taču tagad globālajai ekonomikai ir tendence palielināties. Kas ļauj pasaules ekonomikai augt? Iepriekšējās desmitgadēs izaugsmi veicināja lielo attīstīto valstu ekonomiskais potenciāls, bet nākamajās desmitgadēs galvenais dzinējspēks būs lielās attīstības valstis: Brazīlija, Krievija, Indija un Ķīna. Šīs ekonomikas ir starp visātrāk augošajām pasaulē. Lielo attīstības valstu izaugsmi nodrošina milzīgie dabas un cilvēku resursi, kā arī rūpnieciskā ražošana un pakalpojumu sektors. Tās kopā aizņem 25% sauszemes teritorijas, tajās dzīvo 42% pasaules iedzīvotāji un to kopējais saražotais preču un pakalpojumu apjoms jau tagad ir 25,9% no globālā apjoma.

Vai atsacīšanās no neatkarīgas monetārās politikas neko nemainīs

Vai tiešām atsacīšanās no neatkarīgas monetārās politikas neko nemainīs, kā to uzsver plašsaziņas līdzekļi?

Ģirts atbild, ka atsacīšanās no neatkarīgas monetārās politikas mainīs šo iespēju kādreiz izmantot, bet pavērojot Latvijas centrālās bankas stratēģiju un lata vēsturi jāsecina, ka šis monetārais instruments nekad nav izmantots. Tieši tādēļ, ka Latvijas valstī nekad nav bijusi valūtas devalvācija arī ir vairojusies uzticība Latvijai, atspoguļojoties kredītreitingu kāpumā. Tomēr jebkurš iegūldītājs vai sadarbības partneris no ārvalstīm, līdz šim ir rēķinājies, ka teorētiski šāds devalvācijas risks pastāv. Šo devalvācijas risku novēršot tiek sagaidīts, ka Latvijas kredītreitngi uzlabosies un finanšu līdzekļi paliks vēl lētāki. Tas nozīmē, ka valsts ekonomika palielināsies un līdz ar to arī iedzīvotāju labklājība palielināsies.

Vai Latvijas ekonomika atkal nepārkarst?

Vai Latvijas ekonomika atkal nepārkarst? Skatieties šo video, lai rastu atbildi uz šo jautājumu!

Krīze Latvijā atnāca ekonomikas pārkaršanas dēļ, kad cenas un algas pieauga nepamatoti ātri. Nekustamo īpašumu cenas bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc tā sauktais burbulis pārplīsa. Tagad, kad tautsaimniecība atgūstas, atkal saskaramies ar bažām, ka nekustamo īpašuma cenu kāpums varētu izraisīt jaunu ekonomikas pārkaršanu. Taču cenu dinamika apliecina, ka bažām nav pamata. Arī darba alga un darba ražīgums ir faktors, kas nosaka ekonomikas stabilitāti. Izlīdzinot algas ar darba ražīgumu izdevies panākt stabilu ekonomisko attīstību ar pamatotu algas pieaugumu. Tas savukārt ir ietekmējis inflācijas mazināšanos, kura no draudīgajiem 15% 2008. gadā ir samazinājusies līdz 2,3% pērn. Lai gan Latvijas ekonomika šobrīd atkal ir straujāk augošā ES, ekonomiskā izaugsme pārkaršanas draudus nerada.

Prognozējamais efekts uz valsts ekonomiku

Kāds ir prognozējamais efekts uz valsts ekonomiku pēc eiro ieviešanas? Jo jau šobrīd novērojams cenu kāpums.

Jebkuru ekonomiku, kura atrodās izaugsmes fāzē pavada cenu kāpums jeb inflācija. Ļoti svarīgi ir saprast, cik daudz tuvākajā laikā inflācija pieaugs dēļ eiro ieviešanas un cik daudz tā pieaugs dēļ citiem faktoriem. Citu valstu pieredze rāda to, ka eiro ieviešanas dēļ inflācija pieaug ļoti nebūtiski, 0,2- 0,3% robežās. Ģirts prognozē, ka Latvijā šis kāpums būs pat vēl mazāks, jo Latvijas patērētāji vērtē to, vai cena ir adekvāta piedāvātajam pakalpojumam, vai precei. Atšķirībā no citām valstīm, kur tika ieviests eiro, Latvijas patērētājam cenas izskatīsies lielākas nekā tās bija līdz šim, tādēļ Latvijas patērētāji ir īpaši piesardzīgi un tie vērtē vai cenas ir adekvātas.

Kas ir ekonomikas burbuļi un kāpēc tie ir slikti?

Ekonomikas burbuļi, jeb nepamatoti augstas aktīvu cenas rodas nesabalansētā tautsaimniecībā. Tie veidojas tad, kad nesamērīgi pieejams finansējums vairo patēriņu, bet ne ražošanu. Krīzes laikā plīsa nekustamo īpašumu un būvniecības burbulis. Būvniecībā strādājošo skaits saruka teju uz pusi. Ekonomikas burbuļi ir slikti, jo agru vai vēlu tie plīst, iemesls tam ir darba algas un reālā ražīguma pārāk lielā atšķirība. Kad ekonomikas burbuļi plīst, investīcijas, kas ieguldītas uzpūstajās nozarēs, zūd. Tā kā attīstība nav pamatota uzpūstajā nozarē strādājošie masveidā zaudē darbu. Šobrīd Latvijas ekonomika attīstās sabalansēti, jauni ekonomikas burbuļi neveidojas.

Kāds labums no ēnu ekonomikas samazinājuma?

Ēnu ekonomikas dēļ valstij ir mazāki nodokļu ieņēmumi un ja valsts budžets nepalielinās, tad iespējas risināt sociāli svarīgas problēmas arī nepalielinās. No samaksātajiem nodokļiem ir atkarīgas daudzas sabiedrībai svarīgas jomas, piemēram, pensija, veselības aprūpe un izglītība. Saņemot algu aploksnē strādājošais sev negarantē ne pensiju, ne atmaksātu atvaļinājumu, ne arī slimības lapu. Ēnu ekonomika Latvijā samazinās, taču salīdzinājumā ar attīstītajām Eiropas savienības valstīm, Latvijas ēnu ekonomikas līmenis ir augsts. Ēnu ekonomikas apkarošanai liela ietekme ir valstij, ja nodokļu maksātāji saredz nodokļu pamatotību un zina, ka valsts tos tērēs godprātīgi, tad ēnu ekonomikas apmērs samazināsies. Godīgi dzīvot ir izdevīgāk.

Latvijas tautsaimniecība 2012

Latvijas ekonomika 2012. gada pirmajos 3 ceturkšņos uzrādīja straujāku izaugsmi no visām ES valstīm. Latvijas IKP 3. ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā 2011. gada attiecīgo laika periodu, auga par 5,3%. Ekonomiskā izaugsme kopā reģistrēta 9 ES valstīs un līderes ir trīs Baltijas valstis, kur laikus veiktas reformas dod augļus jau tagad. Tikmēr citur līdz ekonomiskas izaugsmes atjaunošanai vēl daudz darāmā. Lielākais ekonomikas kritums gada griezumā 3. ceturksnī reģistrēts Grieķijā, Portugālē un Itālijā. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu visas ES ekonomika 3. ceturksnī samazinājās par 0,4%.