Tag Archives: Fktk
Kas ir maksājumu iestādes?

Maksājumu iestādes ir komercsabiedrības vai fiziskas, vai juridiskas personas (piemēram, uzņēmumi vai cilvēki), ar kuru starpniecību iespējams veikt dažādus maksājumus. Būtībā maksājumu iestādes ir tādas, kuru pārvaldē uz brīdi nonāk klientu nauda, kas tiek nodota tālāk. Maksājumu iestāde ir Latvijas Republikā jaunākā uzņēmējdarbības forma, kas ieviesta 2014. gadā; par tādu var kļūt uzņēmumi ar visdažādāko raksturu darbību.

Piemēram, maksājumu iestāde ir gan Statoil benzīntanks, kurā var iegādāties biļetes, gan Latvijas Pasts, kurā varat veikt komunālos maksājumus un saņemt pensiju. Maksājumu iestādes reģistrē un uzrauga Finanšu un tirgus kapitāla komisija (FKTK).

Kādi likumi regulē maksājumu iestāžu darbību?

Maksājumu iestāžu darbību regulē Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums. Cita starpā tas nosaka, ka šādām iestādēm nepieciešama licence tikai tad, ja to apgrozījums pārsniedz 500 000 eiro mēnesī, izņemot bezkonta naudas pārvedumiem, kuriem nepieciešama licence, ja apgrozījums pārsniedz 3 miljonus eiro. Pretējā gadījumā darbības sākšanai nepieciešams tikai reģistrēties FKTK.

Starp reģistrētajām maksājumu iestādēm atrodami vairāku tipu un darbības uzņēmumi, sākot ar Maxima, Narvesen un siltumapgādes uzņēmumiem. Ja tev ir radušās sūdzības par šo iestāžu darbību, vari vērsties Patērētāju tiesību aizsardzības centrā, FKTK, kā arī pie Latvijas Komercbanku asociācijas ombuda jeb tiesībsarga.

Kādēļ bija vajadzīgs jauns uzņēmējdarbības veids?

Līdz šim par maksājumu iestādēm kalpoja tikai Latvijas Pasts un komercbankas, taču tagad arī dažādi uzņēmumi var nodarboties ar šāda veida darbību. Latvijā šāda uzņēmējdarbības forma tika ieviesta sakarā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū. Šādi ne tikai uzņēmējiem tiek pavērtas jaunas iespējas nodarboties ar komercdarbību, bet arī uzraugošajām iestādēm ir vieglāk novērtēt reģistrā esošo uzņēmumu darbību.

Cita starpā FKTK jau ir veikusi vairākas kontrolējošas darbības pret šīm iestādēm. Piemēram, 2014. gada maijā no reģistra tika izslēgta kāda SIA, kuras sniegtie pakalpojumi tika atzīti par pārāk nedrošiem; savukārt vēl 2012. gadā kāda maksājumu iestāde tika sodīta ar 1000 latu (1420 eiro) naudassodu, jo tā neizpildīja likumā noteiktās prasības.