Tag Archives: Ieguldījumi
Slēgtais ieguldījumu fonds

Lielākā daļa iedzīvotāju zina, kas ir ieguldījuma fondi, jo ieguldījums, jau nozīmē, ka nauda tiek ieguldīta un fonds nozīmē to, ka  ieguldījums tiek ieguldīts lielapjoma vietā, jeb vienkāršiem vārdiem sakot – vietā, kur iegulda vēl daudz citi tūkstoši cilvēki, tādējādi tie vēlāk tie sadalīti, mazinot risku un palielinot iespējas nopelnīt.

Šoreiz runa ir par slēgto ieguldījuma fondu, kā tieši tas atšķiras no atvērtā un kāpēc ir vispār ir nepieciešams slēgtais ieguldījuma fonds? Ja runājam konkrētā valodā, tad slēgtos fondus varam salīdzināt ar akciju sabiedrībā, jo tie savā ziņā ir diezgan līdzīgi. Princips ir salīdzinoši vienāds, tāpēc varam paņemt vienkāršu piemēru, lai to saprastu. Ja ieguldījumu sabiedrība no saviem sākotnējiem ieguldījumiem atgūst, piemēram 1 miljonu Eiro, kuri tālāk jau tiek investēti dažādos vērtspapīros, kā arī pavisam noteikti tiek emitēts noteikts skaits fonda ieguldījumu apliecību, teiksim 10 000 apliecību, bet to nominālvērtība būtu viens miljons eiro. Vēlāk jaunas apliecības nekādā gadījumā emitētas netiek, protams, ir kāds izņēmums – ja patreizējais ieguldītājs tomēr vēlēsiet iegādāties konkrētā fona ieguldījuma apliecības, tad tāda iespēja būs iespējama tikai tad, ja kāds, jau no esošajiem ieguldījuma apliecību īpašniekiem vēlēsies tās pārdot, kas ir salīdzinoši maz ticams, tomēr tādi gadījumi notiek.

Tieši šī iemesla dēļ, lai pilnībā nodrošinātu slēgto fondu un to ieguldījumu likviditāti, tie aizvien biežāk tiek tirgoti biržās. Tāpēc, ne velti šo fondu konkrētās ieguldījumu apliecības vērtība ir ļoti krasi atkarīgi ne tikai no konkrētā fonda piederošajām vērtspapīru cenām, bet arīdzan no fonda piedāvājuma un apliecību pieprasījuma. Tieši šī ir galvenā atšķirība starp slēgto un atvērto ieguldījuma fonu – ja atvērtajā ieguldījuma fondā galvenais pienākums ir pirkt un pārdot ieguldījumu apliecības par konkrētu cenu, tad slēgtajā ieguldījuma fondā, viss atkarīgs no konkrētā piedāvājuma un pieprasījuma.

Tieši šī paša iemesla dēļ slēgtie ieguldījuma fondi nav tik ļoti populāri kā slēgtie ieguldījuma fondi, tomēr jāņem vērā fakts, ka katrs ieguldītājs izvēlas sev tīkamāko ieguldījuma veidu.

Strukturētie noguldījumi

Subordinētie ieguldījumi

Subordinētie ieguldījumi

Subordinētais ieguldījums ir ilgtermiņa ieguldījums (parasti ne mazāk kā uz 7 gadiem), kas tiek veikts vai nu obligācijās, vai aizdevuma veidā. Tas parasti ir bankas kapitāla iegūšanas veids. Subordinētos ieguldījumus nav iespējams prasīt atpakaļ pirms termiņa. Šie ieguldījumi ir “pa tiešo” Latvijas ekonomikā, jo bankas tos izmanto vai nu lai izsniegtu (cerams, ekonomiski produktīvus) aizdevumus, vai piesaistītu jaunus noguldījumus.

Par vismaz 285 000 eiro subordinēto ieguldījumu bankā, kas noslēgts uz ne mazāk par 5 gadiem, Latvijā iespējams iegūt uzturēšanās atļauju, kas ir derīga, lai ceļotu uz visām Šengenas zonas valstīm. Lai saņemtu atļauju, ieguldījumi ir derīgi tikai Latvijas bankās, piemēram, “Citadelē”, bet ne ārvalstu filiālēs.

Subordinētie ieguldījumi īsumā

Subordinētie ieguldījumi ir ar lielāku risku, nekā citi, jo bankas bankrota gadījumā valsts tos nekompensē. Piemēram, 4% no “Parex” aktīviem bija šāda veida, un tie, protams, nav atgriezti, jo tie iegūst pēdējo prioritāti, uzsākoties bankas likvidācijas procesam. Šādu ieguldījumu procenti ir lielāki, nekā parasto obligāciju vai termiņnoguldījumu procenti.

Subordinētie ieguldījumi, ja tie nolikti obligāciju veidā, var tikt pārdoti arī pirms termiņa dzēšanas, ja banka šīs obligācijas izlaiž tirdzniecībai biržā. Savukārt vienkāršus subordinētos aizdevumus nav iespējams nodot citai personai. Šāda tipa noguldījumi uzskatāmi par pozitīviem, jo, pirmkārt, stimulē valsts ekonomiku, tirgū caur bankām laižot papildus līdzekļus. Otrkārt, bankas par šiem noguldījumiem maksā nodokļus, kas papildina valsts budžetu.

Pretrunīgi vērtētā uzturēšanās atļauju izsniegšana tomēr veikta pret reālu ieguldījumu Latvijas ekonomikā, lai gan lielākā daļa atļauju izsniegtas pret ieguldījumiem nekustamo īpašumu iegādē, krietni mazāk – bankās vai uzņēmumos. Statistiski lēšot, 2013. gadā pret šādu atļauju izsniegšanu Latvijas ekonomikā ieplūda aptuveni 365 miljoni eiro. Lai gan lielākā daļa no ap 7500 uzturēšanās atļaujām, kas izsniegtas pagājušgad, bija saistītas tieši ar investīcijām (turklāt tieši nekustamo īpašumu tirgū, kur gan atļaujas tiek izsniegtas par mazāku cenu), priecīgi, ka cittautiešus uz Latviju vedina arī nodarbinātība, studijas, laulība un citas lietas.

Ieguldījumu fondi

Ieguldījumu fondi ir ieguldītāju līdzekļu apvienojums ieguldīšanai finanšu tirgū, ar mērķi gūt peļņu no fonda veikto ieguldījumu vērtības pieauguma. Ieguldījumu fondi var būt gan atvērti, gan slēgti, un to princips, vienkārši izsakoties, ir kā naudas lāde, kurā investori saliek naudu, pēcāk atpakaļ dabūjot proporcionāli vairāk vai mazāk, atkarībā no ieguldītajiem līdzekļiem un fonda veiksmīguma.

Latvijā fondus var veidot ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, taču pieejami arī starptautiski fondi. Latvijā visvienkāršāk piedalīties fondos ir ar banku starpniecību, kas piedāvā patstāvīgi pārvaldīt fondus, piemēram, izmantojot internetbanku.

Ieguldījumu fondi, vienkārši izsakoties

Ieguldījumu fondu pārvaldītājs ir līdzīgs parastam uzņēmējam, taču saņēmis īpašu licenci, kas ļauj veikt šāda tipa finanšu darbības. Vispopulārākie ieguldījumu fondi ir privātpersonām pieejamie, ar banku starpniecību apkalpojamie fondi. Piemēram, 2. pensiju līmenis ir obligāts pēc 1971. gada un novirza daļu iedzīvotāju ienākuma nodokļa uz banku pārvaldītiem fondiem. Savukārt 3. pensiju līmenis, kas nav obligāts un ir mantojams, ir plašāk pārvaldāms pensiju līmenis.

Ir vairāku veidu ieguldījumu fondi, kas klasificējas pēc to satura. Piemēram, sastopami naudas tirgus fondi, kas iegulda ļoti zema riska fondos (piemēram, Latvijas valsts īstermiņa obligācijās); tāpat pieejami arī obligāciju fondi, kuri iegulda valstu un korporāciju obligācijās. T.s. ‘sabalansētie’ fondi ir abu iepriekš minēto apvienojums, bet akciju fondi ir visaugstākā riska fondi, pie kuriem pieder arī pensiju 2. un 3. līmeņi. Fondi var būt labs veids, kā palielināt naudiņu, taču jāatceras, ka ar tiem vienmēr saistās zināms risks – pat ar pašiem sabalansētākajiem.

Kur ieguldīt?

Tā kā pieejami – un vispār ļoti populāri – tieši reģionālie ieguldījumu fondi, skaidrs, ka pirmais jautājums ir tāds – kur būs vislabākā peļņa? Tomēr tas nemaz tik droši nav zināms; pat ja kāds reģions attīstās (piemēram, kā pašlaik Āzija), noguldījumu fondos tomēr visvairāk darīšana ir ar akcijām, kuru cena ir atkarīga ne tikai no tā, cik labs ir tirgus, bet arī no tā, cik labi ir uzņēmuma, kā arī fonda akciju pārvaldītāja, lēmumi.