Tag Archives: Ieguldījumu Fondi
Slēgtais ieguldījumu fonds

Lielākā daļa iedzīvotāju zina, kas ir ieguldījuma fondi, jo ieguldījums, jau nozīmē, ka nauda tiek ieguldīta un fonds nozīmē to, ka  ieguldījums tiek ieguldīts lielapjoma vietā, jeb vienkāršiem vārdiem sakot – vietā, kur iegulda vēl daudz citi tūkstoši cilvēki, tādējādi tie vēlāk tie sadalīti, mazinot risku un palielinot iespējas nopelnīt.

Šoreiz runa ir par slēgto ieguldījuma fondu, kā tieši tas atšķiras no atvērtā un kāpēc ir vispār ir nepieciešams slēgtais ieguldījuma fonds? Ja runājam konkrētā valodā, tad slēgtos fondus varam salīdzināt ar akciju sabiedrībā, jo tie savā ziņā ir diezgan līdzīgi. Princips ir salīdzinoši vienāds, tāpēc varam paņemt vienkāršu piemēru, lai to saprastu. Ja ieguldījumu sabiedrība no saviem sākotnējiem ieguldījumiem atgūst, piemēram 1 miljonu Eiro, kuri tālāk jau tiek investēti dažādos vērtspapīros, kā arī pavisam noteikti tiek emitēts noteikts skaits fonda ieguldījumu apliecību, teiksim 10 000 apliecību, bet to nominālvērtība būtu viens miljons eiro. Vēlāk jaunas apliecības nekādā gadījumā emitētas netiek, protams, ir kāds izņēmums – ja patreizējais ieguldītājs tomēr vēlēsiet iegādāties konkrētā fona ieguldījuma apliecības, tad tāda iespēja būs iespējama tikai tad, ja kāds, jau no esošajiem ieguldījuma apliecību īpašniekiem vēlēsies tās pārdot, kas ir salīdzinoši maz ticams, tomēr tādi gadījumi notiek.

Tieši šī iemesla dēļ, lai pilnībā nodrošinātu slēgto fondu un to ieguldījumu likviditāti, tie aizvien biežāk tiek tirgoti biržās. Tāpēc, ne velti šo fondu konkrētās ieguldījumu apliecības vērtība ir ļoti krasi atkarīgi ne tikai no konkrētā fonda piederošajām vērtspapīru cenām, bet arīdzan no fonda piedāvājuma un apliecību pieprasījuma. Tieši šī ir galvenā atšķirība starp slēgto un atvērto ieguldījuma fonu – ja atvērtajā ieguldījuma fondā galvenais pienākums ir pirkt un pārdot ieguldījumu apliecības par konkrētu cenu, tad slēgtajā ieguldījuma fondā, viss atkarīgs no konkrētā piedāvājuma un pieprasījuma.

Tieši šī paša iemesla dēļ slēgtie ieguldījuma fondi nav tik ļoti populāri kā slēgtie ieguldījuma fondi, tomēr jāņem vērā fakts, ka katrs ieguldītājs izvēlas sev tīkamāko ieguldījuma veidu.

Strukturētie noguldījumi

Subordinētie ieguldījumi

Rīgas fondu birža

Ikviens no mums zina, kas ir fondu biržas, taču vai kāds zina ka mums pašiem Latvijā ir Rīgas fonu birža? Rīgas fondu iepriekšējie nosaukumi bijuši tādi kā NASDAQ OMX RIGA un Rīgas Fondu birža, taču tagadējais nosaukums ir vienkārši Nasdaq Riga, AS. Šī ir vienīgā fondu birža Latvijā, kas ir diezgan liels pluss ņemot vērā to, ka esam salīdzinoši maza valstiņa, bet mums ir pašiem sava fondu birža, kurai ir vairāki plusi. Birža ir sasaistīta kopā ar Latvijas Centrālo depozitāriju, kā arī ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju. Tas ir tikai un vienīgi drošības pēc jo Centrālais depozitārijs, kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir atbildīga, ka viss notiek licenzēti, kā arī uzrauga biržas fona pareizu darbību un nodrošina visu pārējo vērtspapīru infrastruktūru, jo tas nebūt nav viegls uzdevums!

Rīgā piederošā Nasdaq Riga ietilpst milzīgajā uzņēmumā ar nosaukumu Nasdaq Nordic, LTD, pie tam viņiem pieder 92.98% akciju. Un otrs Rīgas fondu biržas akcionārs ir AS Rietumu banka, kurai pieder atlikušās akcijas – 7.02 % apmērā. Taču pilnīgs 100% depozitārija akciju īpašnieks ir tikai un vienīgi Nasdaq Nordic, LTD.

Rīgas Fonu biržas galvenās funkcijas ir saistītas ar vērtspapīru tirdzniecību, kā arī to organizēšana. Organizēšana tiek saistīta ar konkrēto tirgus vietu. Respektīvi vieta, kurā brokeru sabiedrības, bankas un visi pārējie klienti vēlas veikt dažādus darījumus ar vērtspapīriem, iekļaujot obligācijas, akcijas, ieguldījumu fondu apliecības, kā arī parādzīmes. Pie tam jāņem vērā fakts, ka tieši lielākā daļa uzņēmumu, kā arī pati valsts, izmanto biržu tādos gadījumos, lai censtos maksimāli efektīvi piesaistīt dažāda veida finansējumu un līdzfinansējumu gan no starptautiskiem investoriem, gan no vietējiem, tādējādi parādot un publiskojot akciju piedāvājumu, vai patreizējo obligāciju emisiju, kas parāda konkrēto stāvokli. Jāņem vērā fakts, ka visi emitētie vērstpapīri un to iekļaušana biržā, dod pilnīgi brīvu iespēju tos pirkt un pārdot par patreizējo tirgus cenu, kas ir izdevīgi ikvienam.

Uzzini vairāk: nasdaqbaltic.com

Ieguldījumu fondi

Ieguldījumu fondi ir ieguldītāju līdzekļu apvienojums ieguldīšanai finanšu tirgū, ar mērķi gūt peļņu no fonda veikto ieguldījumu vērtības pieauguma. Ieguldījumu fondi var būt gan atvērti, gan slēgti, un to princips, vienkārši izsakoties, ir kā naudas lāde, kurā investori saliek naudu, pēcāk atpakaļ dabūjot proporcionāli vairāk vai mazāk, atkarībā no ieguldītajiem līdzekļiem un fonda veiksmīguma.

Latvijā fondus var veidot ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, taču pieejami arī starptautiski fondi. Latvijā visvienkāršāk piedalīties fondos ir ar banku starpniecību, kas piedāvā patstāvīgi pārvaldīt fondus, piemēram, izmantojot internetbanku.

Ieguldījumu fondi, vienkārši izsakoties

Ieguldījumu fondu pārvaldītājs ir līdzīgs parastam uzņēmējam, taču saņēmis īpašu licenci, kas ļauj veikt šāda tipa finanšu darbības. Vispopulārākie ieguldījumu fondi ir privātpersonām pieejamie, ar banku starpniecību apkalpojamie fondi. Piemēram, 2. pensiju līmenis ir obligāts pēc 1971. gada un novirza daļu iedzīvotāju ienākuma nodokļa uz banku pārvaldītiem fondiem. Savukārt 3. pensiju līmenis, kas nav obligāts un ir mantojams, ir plašāk pārvaldāms pensiju līmenis.

Ir vairāku veidu ieguldījumu fondi, kas klasificējas pēc to satura. Piemēram, sastopami naudas tirgus fondi, kas iegulda ļoti zema riska fondos (piemēram, Latvijas valsts īstermiņa obligācijās); tāpat pieejami arī obligāciju fondi, kuri iegulda valstu un korporāciju obligācijās. T.s. ‘sabalansētie’ fondi ir abu iepriekš minēto apvienojums, bet akciju fondi ir visaugstākā riska fondi, pie kuriem pieder arī pensiju 2. un 3. līmeņi. Fondi var būt labs veids, kā palielināt naudiņu, taču jāatceras, ka ar tiem vienmēr saistās zināms risks – pat ar pašiem sabalansētākajiem.

Kur ieguldīt?

Tā kā pieejami – un vispār ļoti populāri – tieši reģionālie ieguldījumu fondi, skaidrs, ka pirmais jautājums ir tāds – kur būs vislabākā peļņa? Tomēr tas nemaz tik droši nav zināms; pat ja kāds reģions attīstās (piemēram, kā pašlaik Āzija), noguldījumu fondos tomēr visvairāk darīšana ir ar akcijām, kuru cena ir atkarīga ne tikai no tā, cik labs ir tirgus, bet arī no tā, cik labi ir uzņēmuma, kā arī fonda akciju pārvaldītāja, lēmumi.