Tag Archives: Kredītkartes
Debetkaršu un kredītkaršu atšķirības

KredītkartesLai gan ar abu veidu kartēm iespējams norēķināties par pirkumiem un izņemt skaidru naudu, to atšķirības ir visai būtiskas. Debetkaršu un kredītkaršu atšķirības sastopamas ne tikai to uzturēšanas izmaksās, bet arī sniegto pakalpojumu apmērā, saņemšanas nosacījumos, atlaižu programmās un citur.

Lai labāk izprastu karšu atšķirības, jāsaprot ko katra no bankas kartēm piedāvā.

Debetkarte ir bankas maksājumu karte, kurā pieejams tieši tik liels naudas daudzums, cik tajā jūs jūsu darba devējs vai kāda cita persona iemaksājusi. Ar debetkarti iespējams veikt pirkumus klātienē un internetā, izņemt skaidru naudu veikt viesnīcu vai citas rezervācijas, ja konkrētais uzņēmums nav noteicis citādāk. Lai saņemtu debetkarti netiek pārbaudīta kredītvēsture un ikmēneša ienākumi. Debetkaršu uzturēšanas maksas ir zemākas, kā kredītkartēm, taču atšķiras atkarībā no bankas un debetkartes veida.

Kredītkartē papildus jūsu personīgajiem līdzekļiem ir arī kredītlimits, kurš kalpo kā aizdevums, tad kad personīgos līdzekļus esat iztērējis. Kredītkaršu lietotāji var saņemt dažādas atlaides lojalitātes programmu ietvaros, bez problēmām rezervēt automašīnu auto nomā un izmantot citas priekšrocības. Tāpat ar kredītkarti iespējams norēķināties par pirkumiem internetā un klātienē, kā arī izņemt skaidru naudu. Lai saņemtu kredītkarti tiks pārbaudīta jūsu kredītvēsture un kredītlimita apjoms noteikts pēc ikmēneša ienākumiem. Kredītkartes uzturēšanas izmaksas ir augstākas, kā debetkartei un atšķiras pēc kredītkartes tipa.

DNB kredītkartes

DNB, kādreiz DnB Nord, ir lielākā Norvēģijas banka, no kuras 34% pieder Norvēģijas valstij. Tā sniedz pakalpojumus gan privātām, gan juridiskām personām. Tai ir plašs filiāļu un bankomātu tīkls, kas ir t.s. “Skandināvu trijniekā”, kurā ietilpst arī Swedbank un SEB. Šo banku ietvaros skaidras naudas izņemšana bankomātos ir bez komisijas maksas. Šajā rakstā tiek apskatītas DNB bankas piedāvātās kredītkartes.

DNB bankas kredītkartes

Strikti raugoties, DNB piedāvā tikai divas kredītkartes. DNB piedāvā arī debetkartes, taču šeit apskatīsim tikai kredītkartes.

  • Mastercard Standard – Ātri un ērti piekļūstiet naudas līdzekļiem ar standarta Mastercard. DNB piedāvā aizņemties līdz pat 7000 eiro, taču aizdevuma griesti ir 300% apmērā no jūsu mēnešalgas. Kredīts jāatdod līdz kartes derīguma termiņa beigām. Kredītlīnija piedāvā aizņemties, par to nemaksājot procentus, ja atdodat iepriekšējā mēnesī iztērēto naudu līdz tekošā mēneša 15. datumam jeb īdām. Gada procentu likme ir aptuvnei 36%, kas padara DNB kredītkarti izdevīgāku par, piemēram, ātrajiem kredītiem.
  • Mastercard Gold – prestiža karte maksātspējīgiem klientiem. DNB piedāvātā Mastercard Gold kredītkarte uzsver jūsu īpašo statusu bankas acīs. Mastercard Gold nosacījumi ir gandrīz tādi paši kā iepriekšējai kartei, taču Gold kartei pieejamas “kredītu brīvdienas” jeb bezprocentu kredīts līdz 45 dienām. Maksimālā summa ir 7000 eiro, taču nevarēsit izņemt vairāk nekā 300% no savas mēnešalgas. Gada procentu likme ir tāda pati kā Standard kartei, taču Gold piedāvā arī pāris bonusus, piemēram, palīdzības saņemšanā un ārpuskārtas konsultāciju pieejamībā no bankas.

Kam noder DNB kredītkartes?

Kredītkartes ir neaizstājams ceļojuma biedrs. Ja gadījies finanšu iztrūkums ārzemēs, nepieciešams iznomāt auto vai samaksāt par neaizstājamiem pakalpojumiem, kredītkartes ir jūsu labākais glābiņš, jo varat tērēt līdzekļus, kuri vēl nemaz nav jūsu kontā. Tāpat kredītkartes noder lielāku pirkumu veikšanai, un bezprocentu aizdevumi, kas pieejami DNB kredītkaršu lietotājiem, vienmēr lieti noder gadījumos, kad radies mazāks vai lielāks finanšu iztrūkums.

Kredītkartes noder arī iepērkoties. Bieži bankas sadarbojas ar pakalpojumu sniedzējiem, lai nodrošinātu karšu popularitāti. Tā, piemēram, kredītkartes var nodrošināt atlaides restorānos, viesnīcās (DNB gadījumā – it sevišķi Norvēģijā), kā arī visur citur, kur vien iespējams norēķināties ar karšu starpniecību.

Lai gan kredītkartes ļauj padzīvot uz sveša rēķina, jāatceras, ka ne vienmēr tā būs tā prātīgākā ideja. Aizņemieties ar mēru, lai kredītkartes jums palīdzētu, nevis vienkārši iedzītu parādos.

Nordea Kredītkartes

Šis finanšu uzņēmums radies 2000. gadā apvienojoties Ziemeļeiropas banku uzņēmumiem – Merita Bank, Unibank, Kredikassen, Nordbanken. Vēlāk šim uzņēmumam pievienojās bankas arī no Baltijas valstīm un Polijas. Nordea uzņēmuma atrodas Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā. Kompānijas bankas atrodas ne tikai jau iepriekšminētājos reģionos, bet arī citās Eiropas, Āzijas un Amerikas valstīs.

Nordea uzņēmuma priekšgājēji Latvijā ienāca jau 1992. gadā ar nosaukumu Latvijas Investīciju Banka. 1999. gadā nosaukums mainijās uz MeritaNordbanken Latvia, bet kopš 2001. gada banku sauc Nordea Bank. Nordea Bank piedāvā plašu kredītkaršu klāstu kas pieejams visdažādāko sociālo slāņu cilvēkiem. Kopumā Latvijā ir pieejamas 4 veidu kredītkartes.

Kredītkaršu veidi

Nordea Zelta Kredītkarte – ļoti prestiža kredītkarte ar plašu iespēju klāstu – apdrošināšanu ceļojuma laikā, kā arī iespējām saņemt dažādas atlaides. Lai savā īpašumā iegūto šo kredītkarte ikmēneša ienākumiem jābūt vismaz 450 eiro.

Patēriņa kredītkarte – nosacījumi šīs kredītkartes iegūšanai ir tādi paši kā zelta kredītkartei. Tā ir izdevīga, ja nepieciešami papildu izdevumi dažnedažādākajām dzīves situācijām.

PINS Kredītkarte – vienīgā Nordea kredītkarte bez kredītlimita. Par katru iztērēto 1 eiro un 50 centiem tu iegūsti īpašus punktus (PINS) kurus var iemainīt pret īpašām dāvanām. Agrāk bija pazīstama ar nosaukumu BalticMiles MasterCard. Lai saņemtu šo kredītkarti ikmēneša ienākumiem jābūt vismaz 700 eiro.

Stockmann MasterCard Kredītkarte – šī karte ir unikāla jo apvieno starptautisku kredītkarti ar Lielveikala Stockmann patstāvīgo klientu karti. Saņemšanas noteikumi ir līdzīgi kā PINS kredītkartei. Šī kredītkarte izceļas ar to, ka ļauj veikala patstāvīgajiem apmeklētājiem saņemt izdevīgus nosacījumus savā mīļākajā iepirkšanās vietā.

Kāpēc izvēlēties kredītkarti?

Kredītkartes lieto jau 36% Latvijas iedzīvotāju, vismaz tā vēsta bankas “Citadele” 2014. gada maijā veiktā aptauja. Aktīvi ikdienā to lieto 20, bet neparedzētiem tēriņiem kredītkarti lieto 16% iedzīvotāju. Visbiežāk kredītkartes izvēlas sākt lietot tad, kad trūkst naudas. Tādējādi kredītkartes ir tiešā konkurencē ar nebanku kredītiem – tām ir izdevīgāki procenti, taču tās grūtāk saņemt.

Nordea kartes izceļas ar dažādiem bonusiem, kas pieejami to lietotājiem, taču jau minētā aptauja liecina, ka tikai 10% izvēlas kartes dažādo piedāvājumu dēļ. Lai gan Nordea piedāvāto karšu nosacījumi ir visnotaļ labi, tāpat kā bankas piedāvātais atlaižu klāsts, visticamāk, Nordea kredītkartes izvēlēsies tieši cilvēki, kam jau ir darīšana ar šo banku – t.i., tās klienti.

Swedbank kredītkartes

Šī Zviedrijas banka izveidojusies 1820. gadā un tā pārsvarā darbojas Zviedrijā un Baltijas valstīs. Latvijā ienāca 1995. gadā ar nosaukumu Hansabanka līdz 2006. gadā tika pārsaukta par Swedbank. 2010. gadā tika atzīta par otru vērtīgāko uzņēmumu Latvijā aiz Latvenergo.

Swedbank nodarbojas gan ar uzņēmumu, gan privātpersonu kreditēšanu, investīciju apkalpošanu, kā arī ar citiem pakalpojumiem. Swedbank ir viena no uzticamākajām, populārākajām un pamanāmākajām Latvijas bankām, kas cita starpā piedāvā arī kredītkartes privātpersonām.

Pašlaik Swedbank Latvijā piedāvā 4 veidu kredītkartes:

Swedbank Kredītkartes – zemākā līmeņa kredītkarte. Piedāvā īpašas atlaides un bezprocentu periodu. Lai saņemtu šo kredītkarti (un vispār jau arī visas pārējās)  ir nepieciešama pase, regulāri ienākumi (vismaz 252 eiro mēnesī), 18 gadi un pozitīva kredītvēsture.

Kredītkarte ar fiksētu maksājumu – šī karte piemērota neplānotiem ikdienas un lielākiem pirkumiem. Iztērēto kredītlimitu var atmaksāt veicot konkrētas iemaksas katru mēnesi. Noteikumi, lai saņemtu šo kredītkarti, ir līdzīgi kā standarta Swedbank kredītkartēm.

Zelta Kredītkarte – šo karti iespējams saņemt Swedbank klientiem kuru ienākumi mēnesī vismaz ir 700 eiro. Ar šo kredītkarti iespējams saņemt aizdevumu bez noteikta atmaksāšanas termiņa. Procenti atmaksājot nav ja kredīts tiek atmaksāts līdz nākamā mēneša 10. datumam.

Visa Platinum – šī augstākā līmeņa kredītkarte tiek izsniegta tikai Swedbank privātpersonu lojalitātes klientiem, tāpat šo karti iespējams iegūt savā īpašumā, ja ienākumi mēnesī ir vismaz 4000 eiro. Visa Platinum ir lielākā gada apkalpošanas maksa no visām kredītkartēm, taču arī mazākie procenti. Tā ir apliecinājums jūsu pirktspējai, kā arī nodrošina ārpuskārtas klientu apkalpošanu un citas ekstras – piemēram, atlaides un īpašas uzgaidāmās telpas neskaitāmās starptautiskajās lidostās.

Visbiežāk Latvijas iedzīvotāji izvēlas kredītkartes, lai nodrošinātu sirdsmieru. 36% Latvijas iedzīvotāju ir kredītkarte, taču tikai 16% to aktīvi izmanto ikdienas vajadzībām. Pārējie 20% tās izmanto kā “drošības spilvenu”, t.i., kā lētāku ātro kredītu, kas palīdz gadījumos, kad radies neparedzēts finanšu iztrūkums. Veseli 38% to izmanto tādiem ikdienišķiem pirkumiem kā degviela, pārtika, higiēnas preces, bet pārējie to izmanto neparedzētu izdevumu segšanai gan Latvijā, gan ārpus tās.

Swedbank kredītkartes ir drošības garants, maksātspējas pierādījums, kas nodrošina, ka nekad nepaliksit bez vajadzīgajiem līdzekļiem.

Kredītkartes

Kredītkarte ir viens no izplatītākajiem norēķinu karšu veidiem – otrs izplatītākais ir debetkarte. No debetkartes tā atšķiras ar to, ka, izmantojot kredītkarti, tu aizņemies naudu no bankas, kuru tev jāatdod vēlāk ar procentiem, bet debetkartēs iespējams rīkoties tikai ar jau iemaksātu naudu. Kredītkaršu standarta izmērs ir 85.60×53.96 milimetri. Četras lielākās kredītkaršu ražotājas ir MasterCard, Visa, American Express un Discover. Tās atšķiras ne tikai pēc nosaukuma — visām ir īpaši, pašām savi kredītnoteikumi.

Kredītkaršu vēsture ASV

Pirmo reizi vārds credit card tika lietots 1887. gadā Edvarda Belamija Kredītkartesutopiskajā novelē Looking Backward. Lai gan grāmatā kredītkartes funkcijas atšķīrās, tā itin veiksmīgi paredzēja nākotni, ka taustāmo naudu aizstās mazas plastikāta kartītes. Kopumā šis jēdziens grāmatā tika lietots vienpadsmit reizes. Pirmās īstās, neizdomātās kredītkartes parādijās 1958. gadā Kalifornijas štatā Amerikas Savienotajās Valstīs. Tās nosaukums bija BankAmericard. Vēlāk šī kompānija pārtapa par Visa, kura mūsdienās aptver 38.3 procentus no kredītkaršu tirgus ASV. Tiesa, kartes ar līdzīgu koncepciju bija pieejamas jau kopš 20. gadsimta sākuma. Agrīnās kredītkartes izcēlās ar ļoti uzmācīgām reklāmas kampaņām, izsūtot skrejlapas uz lielāko daļu mājokļu, kas vien tolaik bija ASV. Tā kā šīs reklāmas sasniedza arī dažādākās sabiedrības padibenes, var uzskatīt, ka sākotnēji tās nodarīja lielu ļaunumu, jo mudināja aizņemties cilvēkus ar maziem ienākumiem. 1970. gadā šāda veida reklāmas kampaņas tika aizliegtas ar likumu.

Kredītkartes ārpus ASV

Pirmās kredītkartes ārpus ASV parādijās 1966. gadā Lielbritānijā. Tās ražotāji bija Barclaycard. Tiesa, kredītkaršu iekļaušanās citās valstīs, kas nav ASV, Kanāda un Lielbritānija, bija ļoti sarežģīta, sakarā ar atšķirīgajiem naudas lietošanas paradumiem un banku kultūru. Bija jāgaida līdz deviņdesmitajiem gadiem, lai pasaulē kredītkartes sasniegtu tādu popularitātes līmeni kā šajās trīs jau iepriekš minētajās valstīs. Pat mūsdienās ir valstis kur tās nav sevišķi populāras, piemēram, Japāna. Lai gan lielākoties kredītkaršu veidi ir tie paši četri lielie, ir valstis kuras izveidojušas paši savas kredītkaršu rupnīcas. Kā Barclaycard Lielbritānijā un Bankcard Austrālijā.

Kredītkaršu ražotāji

  • MasterCard – viena no lielākajām kredītkaršu asociācijām. Radās 1966. gadā, bet tagadējo nosaukumu ieguva 1979. gadā. Līdz MasterCard vienīgo kredītkarti BankAmericard izdeva galvenā valsts banka, bet līdz ar MasterCard ienākšanu, to savā īpašumā pārņēma Visa. Rezultātā var uzskatīt, ka MasterCard veica apvērsumu kredītkaršu apritē.
  • Visa – turpinājums pirmajām kredītkartēm pasaulē BankAmericard un iespējams lielākā kredītkaršu kompānija Pasaulē. Tās aprozījums darījumos 2009. gadā sasniedza 4.4 triljonus dolāru
  • American Express – viens no lielākajiem brendiem pasaulē. Dažādus ar naudu saistītus pakalpojumus piedāvā jau kopš 19. gadsimta beigām, bet pirmās kredītkartes sāka piedāvāt tikai 20. gadsimta astoņdesmitajos gados.
  • Discover – ceturtais un, iespējams, vismazāk zināmais kredītkaršu veids. Apgrozībā ir kopš 1985. gada. Lai gan tai ir izdevīgāki kredītnoteikumi, tomēr tā pēdejos gados ir izcēlusies ar dažādām problēmām.