Tag Archives: Video
Kas ir kvantitatīvi veicinoša monetāra politika?

Ekonomiski grūtos brīžos valstu centrālās bankas mēdz samazināt procentu likmes, par kurām aizdod naudu bankām. Lētāk aizņemoties bankas var lētāk aizdot naudu biznesam un tādējādi veicināt tautsaimniecības attīstību. Ja ar to nepietiek centrālās bankas komercbankām papildu naudu kreditēšanai var piedāvāt uzpērkot to rīcībā esošos vērtspapīrus, to sauc par kvantitatīvi veicinošu monetāro politiku. Šāda politika palīdz bankām saglabāt zemas procentu likmes ilgtermiņā. Valstij tas ir svarīgi, lai uzņēmējiem būtu pieeja kredītiem ekonomiski grūtos brīžos. Šādu politiku pārsvarā izmantojušas ASV, Lielbritānijas, Japānas un eirozonas valstis. Tiklīdz tautsaimniecība sāk atgūties centrālās bankas naudas piedāvājumu bankām samazina, jo pārāk liels naudas daudzums draud ar lielāku inflāciju.

Kādēļ valsts budžetu plāno vairākiem gadiem?

Katru gadu valsts apstiprina savu ieņēmumu un izdevumu plānu, jeb valsts budžetu. Kādēļ valsts budžetu plāno vairākiem gadiem:

Katru gadu valsts apstiprina savu ieņēmumu un izdevumu plānu, jeb valsts budžetu. Tajā nosaka valsts attīstības prioritātes un piešķir naudu to realizācijai. Taču lielākā daļa no lēmumiem ietekmē arī nākamo gadu budžetus. Tāpēc Latvijā ar fiskālās disciplīnas likumu ir ieviesta budžeta plānošana nākamajiem trīs gadiem. Tas darīts ar mērķi, lai veidotos pārredzami valsts ieņēmumi un tēriņi arī nākamajiem gadiem. Lemjot par daudzgadu budžetu, tiek izvēlētas prioritātes un noteikti budžeta deficīta un tautsaimniecības izaugsmes prognoze. Tādējādi jau tagad varam paredzēt cik liela ir fiskālā telpa, jeb budžeta papildu iespējas, kuras veidosies nākamajos gados.

Pasaules ekonomika

Vai Pasaules ekonomiskās krīzes laikā visas pasaules kopējais iekšzemes kopprodukts saruka?

Pasaules ekonomiskās krīzes laikā visas pasaules kopējais iekšzemes kopprodukts saruka. Taču tagad globālajai ekonomikai ir tendence palielināties. Kas ļauj pasaules ekonomikai augt? Iepriekšējās desmitgadēs izaugsmi veicināja lielo attīstīto valstu ekonomiskais potenciāls, bet nākamajās desmitgadēs galvenais dzinējspēks būs lielās attīstības valstis: Brazīlija, Krievija, Indija un Ķīna. Šīs ekonomikas ir starp visātrāk augošajām pasaulē. Lielo attīstības valstu izaugsmi nodrošina milzīgie dabas un cilvēku resursi, kā arī rūpnieciskā ražošana un pakalpojumu sektors. Tās kopā aizņem 25% sauszemes teritorijas, tajās dzīvo 42% pasaules iedzīvotāji un to kopējais saražotais preču un pakalpojumu apjoms jau tagad ir 25,9% no globālā apjoma.

Kas ir administratīvi regulētas cenas?

Kas ir administratīvi regulētas cenas:

Brīvā tirgus ekonomikā cenas ietekmē piedāvājums un pieprasījums, bet administratīvi uzraudzītas tiek tās cenas, kuru noteikšanu nevar atstāt tirgus spēku ziņā. Cenas uzrauga galvenokārt precēm un pakalpojumiem, kuras piedāvā neliels skaits ražotāju, vai pakalpojuma sniedzēju, bet pieejamība tiem jānodrošina daudziem cilvēkiem. Kā piemēram elektrībai vai gāzei, vai arī augstas pašizmaksas dēļ preces un pakalpojums ir īpaši jāatbalsta, piemēram, sabiedriskajam transportam. Regulētās cenas parasti mainās retāk nekā tirgus cenas, tāpēc to pārmaiņas šķiet straujākas. Regulējamo cenu pārmaiņas ir vieglāk pamanīt. Vairākas regulējamas cenas, piemēram, energoresursiem, pastam vai dzelzceļam uzrauga tā saucamais regulātors- sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.

Kas ir nodarbinātie darba meklētāji un bezdarbnieki

Kas ir nodarbinātie darba meklētāji un bezdarbnieki? Par to un citām svarīgām lietām – skatieties šajā video.

Par nodarbinātajiem uzskata tos, kuri veic jebkādu darbu, tas attiecas arī uz pašnodarbinātām personām. Jaunākie dati rāda, ka Latvijā nodarbināti 898 tūkstoši. Par darba meklētājiem uzskata personas, kuras nekur nestrādā, taču aktīvi meklē darbu un ir gatavi sākt strādāt tuvāko divu nedēļu laikā. Šādu cilvēku Latvijā ir 12,8% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Par bezdarbnieku kļūst, kad nestrādājošais reģistrējas nodarbinātības valsts aģentūrā, kura viņam piešķir bezdarbnieka statusu. Status ļauj saņemt bezdarbnieka pabalstu un karjeras konsultācijas, iegūt algotu pagaidu sabiedrisko darbu, kā arī iespējas mācīties jaunam arodam. Aprīļa beigās reģistrētais bezdarba līmenis bija 10,4% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.

Kāda ir lielo uzņēmumu ietekme uz tautsaimniecības datiem?

Kāda ir lielo uzņēmumu ietekme uz tautsaimniecības datiem? Atbilde ir šajā video:

Analizējot tautsaimniecības datus bieži var saskarties ar pēkšņām dažu rādītāju svārstībām. Izrādās mazā valstī šie dati īsā laika posmā var būt daudz nepastāvīgāki, nekā lielās zemēs. Vai tāpēc būtu jāsatraucas par valsts ekonomikas izaugsmi? Piemēram, rūpnieciskās ražošanas un ārējās tirdzniecības ikmēneša dati var strauji svārstīties lielo uzņēmumu darbības dēļ. Pēdējā laikā novērojams apstrādes rūpniecības kritums, jo Liepājas metalurga ražošana ir apstājusies. Tas gremdē visas nozares rādītājus. Taču aina mainās, ja neņem vērā metāla apstrādes jomu. Bez tās apstrādes rūpniecībā pagaidām nekas nenorāda uz plašākām problēmām. Kamēr viens liels uzņēmums nekļūst par visas valsts grūtībām, satraukumam nav pamata. Taču jāatceras, ka lielajiem uzņēmumiem ietekme uz tautsaimniecību arī ir liela.

Vai Latvijas ekonomika atkal nepārkarst?

Vai Latvijas ekonomika atkal nepārkarst? Skatieties šo video, lai rastu atbildi uz šo jautājumu!

Krīze Latvijā atnāca ekonomikas pārkaršanas dēļ, kad cenas un algas pieauga nepamatoti ātri. Nekustamo īpašumu cenas bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc tā sauktais burbulis pārplīsa. Tagad, kad tautsaimniecība atgūstas, atkal saskaramies ar bažām, ka nekustamo īpašuma cenu kāpums varētu izraisīt jaunu ekonomikas pārkaršanu. Taču cenu dinamika apliecina, ka bažām nav pamata. Arī darba alga un darba ražīgums ir faktors, kas nosaka ekonomikas stabilitāti. Izlīdzinot algas ar darba ražīgumu izdevies panākt stabilu ekonomisko attīstību ar pamatotu algas pieaugumu. Tas savukārt ir ietekmējis inflācijas mazināšanos, kura no draudīgajiem 15% 2008. gadā ir samazinājusies līdz 2,3% pērn. Lai gan Latvijas ekonomika šobrīd atkal ir straujāk augošā ES, ekonomiskā izaugsme pārkaršanas draudus nerada.

Vai eirozonai ir nākotne

Vai eirozonai ir nākotne? Uzziniet jau tagad, vai eirozonai ir nākotne!

Situācija eirozonā uzlabojas, krīzes mākto valstu finansiālā situācija kļūst labāka. To apliecina kredītreitingu aģentūru vērtējums. Pērnā gada beigās samazinājās bažas par Grieķijas maksātnespēju. Kredītreitingu aģentūras to novērtēja paaugstinot Grieķijas reitingus. Optimistisks noskaņojums finanšu tirgos nav tikai par Grieķiju, investori aizvien vairāk sāk uzticēties eirozonai kopumā, jo valstis rūpējas viena par otru, tāpēc samazinās procentu likmes arī vissmagāk skartajām valstīm. Vēl viena svarīga pazīme eirozonas nākotnei ir tekošā konta deficīts, tas nozīmē valstī ienākošās un no valsts izejošās naudas attiecību. Eirozonas valstis strādā efektīgāk un atgūst konkurētspēju, tāpēc šī attiecība aizvien uzlabojas. Lēmumi, kas pieņemti, lai stiprinātu krīzē nonākušās valstis, iedarbojas. Tās ir labas ziņas Latvijas ekonomikai un plānam pievienoties eirozonai.

Vai zudīs devalvācijas rēgs?

Vai zudīs devalvācijas rēgs:

Lata kurss pret eiro jau vairāk nekā 8 gadus ir palicis nemainīgs. Tomēr krīžu, vai baumu gadījumā daudzi iedzīvotāji steidz latus samainīt pret kādu citu valūtu. Cilvēki baidās, ka lats tiks devalvēts. Devalvāciju bieži pamato ar rūpēm par Latvijas uzņēmējiem, taču devalvācija nozīmētu, ka cenas latos strauji pieaugtu, samazinātos latu ietaupījumu vērtība un ievērojami pieaugtu maksa par kredītiem eiro, jo lai nopirktu kredītmaksājumiem nepieciešamos eiro būtu jāmaksā vairāk latu. Baumas par devalvāciju vienmēr izrādījušās nepamatotas un baumu iespaidā iemainītos eiro cilvēkiem nākas mainīt atpakaļ uz latiem. Atkārtoti veicot naudas maiņu tiek zaudēta diezgan būtiska uzkrājumu daļa. Pievienojoties eirozonai norēķinos lietotā valūta iegūs noturību pret spekulācijām, bet iedzīvotāji lielāku ticību tās stabilitātei.

Kādēļ samazinās dārgmetālu cenas?

Lai veicinātu ekonomisko attīstību pasaules ietekmīgāko valstu centrālās bankas, pēdējā desmitgadē, ir strauji palielinājušas naudas daudzumu apgrozībā. Taču pārāk liels naudas daudzums apgrozībā draud ar tās vērtības krišanos, jeb inflāciju. Lai aizsargātu savus ieguldījumus investori pievērsās vēsturiski pārbaudītām vērtībām. Viņi sāka ieguldīt naudu dārgmetālos, īpaši zeltā un sudrabā. Sākoties finanšu krīzei pieprasījums pēc droša noguldījuma patvēruma palielinājās vēl vairāk, tāpēc zelta un sudraba cenas sasniedza rekorda augstumus. Līdz ar krīzes beigām bažas par naudas vērtības krišanos mazinās. Tāpēc pieprasījums pēc ieguldījumiem dārgmetālos arī mazinās un krītas to cena. Dārgmetāli joprojām tiek uzskatīti par drošiem ieguldījumiem, taču to cenas ir grūti paredzēt.